Modernais un progresīvais "liberālisms" neprasa nedz pārcilvēcisku fizisku, nedz intelektuālu piepūli - krietnam multikultūristam, piemēram, nevajag iepazīt citas kultūras. Pietiek vien "zināt", ka visas tās, neskatoties uz to, cik barbariski vai "liberāli" neattaisnojami kādas no tām izpaustos, ir "līdzvērtīgas" un dažādības vārdā ar laiku vienā "liberālā" sabiedrībā integrējamas. "Liberālisms" jau tāpat piedāvā daudz izaicinājumu - proti, nebeidzamu izeju no tā praktizēšanā sastopamajām "mazķibelēm" meklēšanu. Piemēram, kuriem no likumpārkāpējiem vai noziedzniekiem just līdzi vairāk, kā "sabalansēt" dažādu favorītgrupu "tiesības" un "intereses". To geju, kuri savas gejlietas vēlas darīt pilsētas apstādījumos, un to musulmaņu, kuri to pašu parku vēlas izmantot, lai paceptu kādu gaļiņu, un tāpēc iekausta gejus...
"E-skola bija pilna ar kaut ko" novērojumos "pamatotās" mūžīgā "skolotāju trūkuma" sistēmas "dižķibeles" laikos, "liberāli" dzīvošanai, iespeejams, pietiek ar pavisam nelielu kairinājumu :) Proti, mēģinājumu uzjautrināties par kaut ko, par ko vienam krietnam "liberālim" smiekli nenāk (un tāpēc nevienam citam arī nākt nedrīkstētu): gejlietām un minoritāšu "nacionālas grupas" politiķiem. Tad laiks ķerties pie "problēmas" - acīmredzami murgainiem (un tāpēc nekādu atspēkojumu neprasošiem) komentāriem par krieviem internetā, to piedēvēšanas mistiskam draudam - "radikālajiem nacionālistiem", un no šādiem izteikumiem veidota putnubiedēkļa ārdīšanai. Tā kā "liberālās" pārdomas nevar stāvēt un pārliecināt pašas par sevi, un tā kā "liberālim" ir akūti nepieciešams izskatīties progresīvam, apgaismotam un izglītotākam "par tevi", tad klāt liekot kaut ko, ko citi "liberāļi" piedēvē izcilam zinātniekam, vislabāk Einšteinam... "Liberālās" izglītotības dēļ visdrīzāk nenojaušot, ka Einšteina kā fiziķa ģenialitāte nu nekā automātiski netranslējas kaut kādā politiska domātāja izcilībā, vai pat tikai viduvējībā. Jo tas, ka krietna daļa Einšteina savā laikā par politiku teiktā ir raksturojama kā tuvredzība, utopiski maldi, un pat staļiniskās tirānijas attaisnošana, ir kaut kas, par ko "liberāļiem" saprotamu iemeslu dēļ labāk patīk nezināt un nerunāt.
Einšteins - selektīvais skeptiķis
Einšteins, trīsdesmitajos gados būdams pārliecināts nacisma kritiķis un tā plašumā vēršanās kontekstā vārdos aizstāvēdams politisko brīvību, tolerēšanu un visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, tomēr simpatizēja staļiniskajai valsts iekartai (protams, ne jau viņš viens bija tāds "liberālis" tai laikā). Viens citāts ilustrācijai (mans tulkojums):
"Einšteins, atklāts politiskās brīvības aizstāvis, būtībā atsakās kritizēt padomju valdību un attaisno slepkavības un vergu darba nometņu veidošanu. Tas, kur padomju valdības kritikai Einšteins nonāk vistuvāk, ir ietverts nākošā citāta pirmajā teikumā. Tomēr sekojošais teikums runā pats par sevi. 1948. gadā, saskaņā ar Einšteinu: "Es neesmu akls pret krievu pārvaldes sistēmas nopietnajiem trūkumiem, un es nevēlētos dzīvot šādas valdības pakļautībā. Tomēr no otras puses, tai piemīt lieli nopelni, un ir grūti izšķirties, vai krieviem būtu iespējams izdzīvot sekojot maigākām metodēm."
Lieki uzskaitīt, par kuriem tieši "nopietnajiem trūkumiem" Einšteins bija visumā labi informēts. Atliek vien atgādināt, ka savas dzīves laikā viņš cita starpā ir piederējis pie, vai bijis saistīts ar, 34 komunistu organizācijām, un ka viņa politekonomiskie uzskati vislabāk būtu raksturojami kā neatšķaidīts marksisms un utopiska tieksme pēc visžēlīgas, vistaisnīgas, bet arī ekonomiski visuvarenas valsts - ar neizbēgamo ražošanas līdzekļu kopīpašumu. Jums, atšķirībā no Einšteina paša, ir iespēja novērtēt, kur reizi pēc reizes, nemainīgi ir novedis praktiskais marksisms. Vēl vairāk - 1947. gadā Einšteins aģitēja pēc Vispasaules Valdības, kuras izveidošanai viņaprāt, protams, būtu nepieciešami pasākumi tās samierināšanai ar staļinisko režīmu.
Nepārprotiet, Einšteins neapstrīdami bija nacionālisma pretinieks - ar vai bez to vai citu citātu, - un ar viņa politsko nostādņu kopumu būtu grūti nebūt tādam. Kas tomēr netraucēja viņam būt ebreju cionisma, jeb ebreju nacionālo tiecienu, jeb vēl vienkāršāk - nacionālisma, atbalstītājam. Ik pa brīdim gan maldoties Izraēlas kā ebreju nācijvalsts rašanās un pastāvēšanas aizslaucītās ilūzijās, ka "viņiem" esot izdevies cionismu "attīrīt" no nacionālisma.
Tie Kanādas "radikālākie nacionālisti"...
Nobeigumā, pārdomām par periodiskajiem acīmredzami murgaino "radikālo nacionālistu" komentāru uzplūdiem tur vai citur, divi Ezras Levanta, Kanādas publicista un cīnītāja pret "cilvēktiesību" komisijām un par politisko brīvību (un apsēstības ar "ebreji to, ebreji šo" fanātiem, kā gan cita - ebreja!) raksti:
Why did the Jewish Congress build up the Nazi Party?
- par to kā un kāpēc sešdesmitajos gados Kanādas "oficiālie ebreji" līdz ar citām "cilvēktiesību" organizācijām finansiāli un organizatoriski palīdzēja uzstutēt tur Nacistu partiju;
Human Rights Tribunal: Richard Warman’s conduct “disappointing and disturbing”
- par tādu kā noslēgumu stāstam par to, kā viņu iepriekš regulāri nodarbinājusī, un ar "naida runas" cenzūru ("liberāļu" politisko oponentu vajāšanu) nodarbinātā Kanādas Cilvēktiesību Komisija bija spiesta atzīt, ka tās darbinieki, tai skaitā vis-vis-vislielākais "liberālis" un "cilvēktiesību" cīnītājs, ir bijuši atbildīgi par, iespējams, tūkstošiem tādās nacistu lapās kā Stormfront vai Vanguard ievietotajiem "naida runas" komentāriem...
Tas tā - dažādībai par tiem cilvēkiem un motīviem, kuru rezultātā rodas "nacisti" un nacisti, vai "radikāli nacionālistiski" komentāri internetā :)
