Ar pusaudža gadiem nāk drāma. Šī ir jaunu pieredžu fāze un tas, kas pieaugušam var šķist nieks, var pusaudzim likties tieši pretējais, jo viņš to visu pieredz pirmo reizi. Pusaudži var kļūt par kā prātu zaudējuši, kad tiem ir problēmas ar pirmo draugu/draudzeni vai, kad ir konflikts ar draugiem, kad izgāžas pārbaudes darbā vai pat tad, kad nav, ko vilkt uz skolu nākamajā dienā. Pusaudži bieži ir ļoti sensitīvi un kautri, un vēl nav attīstījuši spēju tikt galā ar šādiem notikumiem. Tādēļ Tu, iespējams, sāksi novērot, ka bērnam ir epizodes, kad tas ir noskumis, neapmierināts un trauksmains. Taču šajām epizodēm nevajadzētu ievilkties ilgāk par pāris dienām; ja šīs sajūtas kļūst patstāvīgas un Tavs bērns ir hroniski trauksmains un noskumis, Tev vajadzētu ar viņu aprunāt savas bažas un konsultēties ar ģimenes ārstu par nopietnāku problēmu iespējamību kā tikai normālu pusaudža uzvedību.
Var kļūst sarežģīti nošķirt mentālas slimības simptomus no normālām problēmām, ar ko katrs pusaudzis šad un tad saskaras. Ja Tu sāc uztraukties, ka Tavs bērns cieš klusumā, bet ne tik ļoti, lai būtu nepieciešams kontaktēties ar ārstu, būtu gudri lūgt kādu padomu citiem vecākiem vai organizācijām, lai salīdzīnātu sava bērna uzvedību ar citu.
Pieaugušie bieži salīdzina savu bērnu uzvedību ar sevi, kad bija pusaudzis. Šis var izraisīt trauksmi daudzos vecākos, mūsdienu citādo sociālo normu dēļ. Mūsdienās pusaudži piedalās seksuālās aktivitātēs, sāk lietot narkotiskas vielas un alkoholu daudz agrākā vecumā. Vecākiem bieži iestājas panika, kad uzzina, ka viņu piecpadsmitgadīgais bērns jau nodarbojas seksu vai mēdz lietot alkoholu sociālās aktiviātēs ar draugiem. Ja visi Tava bērna draugi, klasesbiedri un citi kolēģi piedalās šādās aktivitātēs, tad Tu, visticamāk, saproti, ka lai arī Tev šāda rīcība nešķiet normāla un Tu to neatbalsti, šī uzvedība ir ''normāla'' un ir mazāka iespējamība, ka pie vainas ir mentāla saslimšana. Ja tomēr saproti, ka Tavs dēls vai meita ir ārpus normas, ir pamats uztraukumam un vajadzētu lūgt padomu ģimenes ārstam.
Šeit būs pāris lietas, ko Tu, iespējams, savā pusaudzī novērosi un tas palīdzēs atšķirt mentālu saslimšanu no normālas uzvedības:
- Pamazināta interese pavadīt laiku ar draugiem/ģimeni
- Ievērojama skolas panākumu un atzīmju pazemināšanās
- Spēcīga atturība no skolas apmeklēšanas un bastošana
- Problēmas ar atmiņu, uzmanību un koncentrēšanos
- Lielas izmaiņas enerģijas līmenī, ēšanas un miega paradumos
- Fiziski simptomi (vēdera sāpes, galvas sāpes un muguras sāpes)
- Bepalīdzīguma izjūtas, skumjas, trauskme
- Bieža agresija, nepaklausība vai verbāla izlāde
- Ievērojama personīgās higiēnas un izskata neievērošana
- ''Vielu'' pārmērīga lietošana
- Bīstama vai nelikumīga adrenalīna-meklēšanas uzvedība
- Pārlieku pārspīlēti tur citus aizdomās dažādu iemeslu dēļ
- Redz un dzird lietas, ko citi nespēj
*Ir svarīgi atcerēties, ka neviena no šīm zīmēm uzreiz nenozīmē, ka ir problēma. Ir svarīgi izpētīt: problēmu dabu, intensitāti, smagumu un ilgumu.