Vārds „skulptūra” personīgi man asociējas ar teiksim no ģipša vai marmora veidot statuja, kas rotā kādas mājas fasādi vai arī kādu parku. Pirmā lieta, kas nāk prātā, kā asociācija ar vārdu „skulptūra” ir itāļu mākslinieka Mikelandželo Renesanses laika kailā vīrieša skulptūra Dāvids. Skulptūrā tiek attēlots Bībeles tēls Dāvids, bet droši vien par Dāvidu lielākā daļa, ja pat ne visi, ir dzirdējuši vai arī noteikti apguvuši skolā Kultūrvēstures stundā. Otrā lieta, kas man asociējas ar šo vārdu, ir čurājošais puisītis, kas ir viena no Briseles vizītkartēm, par kuru noteikti daudzi ir dzirdējuši, un droši vien arī daļa ir dzīvē redzējusi. Palielīšos, ka man ir sanākusi tā iespēja redzēt šo puisīti arī dzīvē. Kaut gan jāsaka, ka, ja pēkšņi ielas malā nepamanītu baru ar cilvēkiem ar fotoaparātiem, es nemaz neieraudzīto to puisīti, jo šis ar žoga stāvošais puisītis bija tik mazs, netīrs un nepamanāms. Bet ne par to, es jums vēlos pastāstīt par cita veida skulptūrām, es jums pastāstīšu par košļājamās gumijas skulptūrām!
Tātad, jau vairāk kā 10 gadus itāļu dizainers Mauricio Savini (Maurizio Savini) veido savus mākslas darbus diezgan neordinārā stilā – viņš veido skulptūras no košļājamās gumijas, galvenokārt rozā krāsā.
