Halovīna svētki senatnē tika dēvēti par “Halhalon” svētkiem. Mūsdienu apzīmējums cēlies no rakstnieka Roberta Burnsa poēmas ar nosaukumu “Halloween”, kurā tika atainota skotu ražas svētku atmosfēra un gatavošanās bargajai ziemai.
Ideja par tukšajām ķirbju laternām ir radusies no stāsta par nešpetno zemnieku, kuram izdevies apmānīt velnu un pierunāt viņu neatņemt dvēseli. Ņemot vērā, ka pēc nāves zemnieks nevarēja tikt debesīs vai ellē, zemnieks tika nolemts mūžīgai dzīvei uz zemes ar dobju rāceni galvas vietā, kurā ievietota svece, lai redzētu ceļu. Tiek mēļots, ka vēl šobaltdien zemnieks ar savu rāceņa lampu maldina ceļiniekus.
Lai ķelti, romieši un kristieši vienā laikā svinētu svētkus, kas saistāmi ar nāves un dzimšanas ciklu, Halovīna svētku sezona tika pārveidota. Pagāniskajā pasaulē Halovīna svētkus svinēja kā trīs atsevišķus festivālus.
Tradīcija, kurā no ūdens baļļas ar muti tiek zvejoti ir saistīta ar pagānu auglības rituāliem. Šajā rituālā noskaidroja sievieti, kura pirmā apprecēsies jaunajā gadā. Uz ābola tika iegravēti topošā vīra iniciāļi.
Izjokošanas un cienāšanas tradīcija ir veidojusies no leģendas, kurā tika vēstīts, ka agrajos viduslaikos daudzi nabadzīgo cilvēku bērni devušies uz nedaudzajām turīgāko cilvēku mājām un lūguši pēc ēdiena apmaiņā pret dziesmiņu vai lūgšanu par kādu no mīļotajiem aizgājējiem.
Kostīmus un maskas reizēm tika vilkti, lai apmuļķotu ļaunos garus, jo daudzus satrauca dzīvo un mirušo cilvēku pasauļu robežas sašaurināšanās.
ASV kolonistiem bija miglaina izpratne par Halovīna svētkiem. Lielākais uzsvars veidojās uz izjokošanu un mānīšanos. Aktivitātes varēja pāraugt pavisam īstā vandālismā.
