Kas īsti ir mūzikas industrija, filmu industrija, modes industrija utt?
Vienkārši -Tas ir bizness.
Katrā biznesā galvvenais uzdevums ir pārdot.
Pārdota tiek ilūzija, meli, kas neatbilst patiesībai- ja vien tos pērk.
Vienkāršu paņēmienu ietekmei ir daudz, bet populārākie no tiem būs apskatīti rakstā
1.Pārdot "Skaistu dzīvi un elkus" -
Pārsvarā izteikti mūzikas klipos, kuros dominē dārgas mašīnas, tērpi, narkotiku propogranda un alkohols, party dzīvesveids, skaistas sievietes, sekss.
Nenobriedušiem prātiem un arī citiem tas liekas kā dzīves ideāls, kurā dzīvo šie mākslinieki, kaut gan patiesībā klips ir salikts lai to varētu pārdot- radīt ilūziju ka mākslinieki dzīvo turīgumā, kaut gan bieži vien visa bagātība ir īrēti auto, apģērbi, modeles, kurām tiek samaksāts par tēlošanu, ka viņām patīk viegla uzvedība un ka viņas to izbauda- tās patiesībā ir aktrises. Narkotikas- protams, nav noslēpums, ka tās tiek lietotas, bet ja pietiekami daudz idiotiem iegalvot, ka narkotikās ir kas labs, tad tas veicina šo mūzikas klipu "patieso sponsoru" ienākumus- narkotiku noietu.
Pārējais darbojas tīri uz zemākajiem instinktiem - modeles rada vēlmi kopoties, bet varas kāre rada vēlmi sekot līderim, kurš, ilūzijā ir veiksmīgs un sasniedzis labas dzīves pilnību.- ar pārveidotu balsi, tēlu un meliem.
2.Sekss un kaisle.
Modeles, reklāmās un citur. tiek izmantotas, lai izsauktu lielāku skatījumu vilni no vīriešu puses. Tās ir aktrises, kas savu lomu prot izcili, notēlot, ka viņas grib tieši to, kurš sēž ekrāna otrā pusē un siekalojas, dejot tverku, bildēties apakšveļā un citādi piesaistīt uzmanību. Viņas par to saņem labu naudu, un viņām ir pilnīgi vienalga par parastu, ikdienas cilvēku, kurš skatās mūzikas videoklipu tikai tāpēc ka tajā figurē lētas uzvedības meitenes. Kā arī, nesen spokos arī pirms aizlieguma bija novērojama tendence piesaistīt rakstu uzmanību ar puskailu dāmu krūšu palīdzību.
3.Radīt vēlmi, un pārdot emocijas.
Tas varbūt nav tik zemisks veids, kā pārdot produktu vai ideju, bet ne mazāk polulārs.
Piemērs ir koka kolas reklāma, kurā tiek parādīta smaidīga ģimene, un koka kola tiek saistīta ar laimi, prieku, svētkiem.
Īsumā- nopērkot šo preci, tu būsi laimīgāks.
Tas tika izmantots arī, lai veidotu patērētāju sabiedrību, kurā cilvēks vienmēr sevi salīdzinās ar citiem, un uzskatīs, ka ir nelaimīgs, jo nav sasniedzis konkrētu līmeni, kurā var atļauties premium kvalitātes preces.
Uzskatāms piemērs ir cilvēku vēlme maksāt par brendu, lai sevi apliecinātu, pērkot Apple produkciju, jo tas atbilst viņu iedomātajam statusam.
Patiesībā, nopērkot dārgu telefonu vai drēbes, cilvēki atrodas starp 2 pasaulēm - viņi grib parādīt sevi kā bagātus, tomēr neesot tik pārtikuši, lai varētu atļauties iegādāties nekustāmo īpašumu vai premium klases automobili, nenodator kaitējumu savam budžetam.
4.Pārdot "brīvību" un iesprostot atkarībā.
Runa nav par viekāršākajiem atkarības veidiem- cigaretes, narkotikas, utt.
Bet gan par pārdošanas stratēģiju.
Kā tas strādā?
Ar mēdiju ietekmi tiek veidota ilūzija par to, ka cilvēkam ir nepieciešams cik vien ātrāk būt patstāvīgam, pelnīt lielu naudu, būt ar auto, savu vietu kur dzīvot utt.
Cilvēkam tiek radīts ārējais spiediens- tev ir jāīrē, tev ir jāiegulda auto, tu nedrīksti būt "sliktāks" par citiem.
Un labas preces kļūst par pārticības simbolu, kaut gan neviens no kritizētājiem nemaksās tavā vietā saistības.
Esot saistībām, kritizēs tāpat, ja nespēs izpildīt tie paši, kas kritizēja, ka neuzņēmies saistības, līdzīgi kā "Kāds muļķis biji, ka uzņēmies tādas saistības!"
5.Sociālie tīkli un neveiksminieka ilūzija.
Sociālajos tīklos tiek radīta ilūzija, ka visiem iet labi, visi ceļo utml.
Procentuāli- tā tomēr ir maza daļa, jo tie, kas nevar atļauties ceļot, nelielās ar to, jo nav ar ko lielīties.
Tas ir ļoti spēcīgs ierocis mūsdienu propogandā, jo cilvēks, kurš jūtas slikti vai nomākts par to, ka "kaut ko nav sasniedzis" ir daudz vieglāk ietekmējams uz impulsīviem pirkumiem un notikumiem.
6.Patriotisms un lozungi.
Vienkāršā patiesība- saki ko citi grib dzirdēt un tapsi cienīts kā gudrs vīrs.
Otra puse ir radīt ilūziju, ka ir ārējs apdraudējums, pret kuru jācīnās, vai arī kaut kas nav kārtībā un tikai "Mēs partijā" varēsim to atrisināt.
Tāpēc ir grūti atšķirt teātri no patiesības, it sevišķi kad pēc vēlēšanām tiek lauzti dotie solījumi.
Rezumē - Katram ir sava galva uz pleciem, ko pirkt un ko nē, kā dzīvot šo dzīvi, tomēr lielā daļā gadījumu ir skumji redzēt, ka cilvēki uzķeras uz to, ko viņiem mēģina iebarot un uzskata to par absolūtu patiesību- tajā pat laikā šie investori, kas ir izdomājušu šo uzķeršanas paņēmienu, skaita peļņu un izmanto par reklāmas sejām kādus, kas ir gatavi par samērā lētu naudu kļūt slaveni. Kamēr paši pelna, esot aizkadrā.
Tas attiecas uz visu- sākot no koka kolas līdz politikai, caurstrāvojot visu mūsu dzīvi.
