Sieviete, kas ir gatava un arī strādā neskatoties uz, ka dzīve viņu apbērusi ar nelaimēm un traumām..lielām traumām.
Es nevaru strādāt..9
Martina Vaita - akla ar vienu aci, vājdzirdīga un milzīgas ķirurģiskas problēmas kā redzam bildē(roka). Bet šai sievietei ir atņemti pabalsti sakarā ar invaliditāti, jo tiek uzskatīts, ka Martina nav tādā stāvoklī, lai nestrādātu.
Viņai ir smaga dzīve aiz muguras, viss sācies vēl nedzimstot, kad viņas māte grūtniecības laikā lietoja narkotikas. Viņai ir veiktas muguras operācijas, bet viņa vēljoprojām ir ratiņkrēslā un knapi spēj sevi apģērbt.
Martina saņēma ziņu no nodarbinātības un atbalsta dienesta, ka viņa zaudēs savu invaliditātes pabalstu. Viņai nāksies meklēt darbu. Šādā stāvoklī, protams, šoks. Bet Martinas ģimenē neviens negrasās padoties šim "sviestam" un jau ir gatavi tiesāties.
Martina dienesta galvenajiem saka, ka viņiem vajag tikai vienu skatienu uz viņu, lai saprastu, ka viņai nav izredžu strādāt. "Darba laikā tik daudz, kas jādara, bet es pat pati uz tualeti ar grūtībām tieku. Kāds darbs" , teic Martina.
Viņa sēz ratiņkrēslā, uz dzīvokli tiek ar liftu un aprūpētāji viņai mazgā matus vai uztaisa tēju. Viņa ir bezspēcīga.
Martina Vaita ir viens no 10 000 bērniem, kas dzimuši ar smagu talidomīdu slimību. To dzimšanas procesā iegūst bērni, kuru mātes nepareizi un nelaikā lietojušas pretapaugļošanās tabletes.
Viņa bija precējusies, bet vīrs mira jau sen. No tā laika sākās daudz jaunas problēmas. Arī sākās operācijas, pat, lai novērstu smadzeņu audzeju. Jau tad Martina zaudēja sava mūža pēdējo darbu. Beigu galā, kādam jāstāv viņai blakus. Pati martina jtas bēdīgi un, protams, viņu nomoka doma, kad viņa citiem laupa dzīvi..
Šī nav pirmā reize, kad viņai atņem pabalstu, bet citas reizes ģimene pabalsta maksajumus atguva. Viņai ir četri bērni un pieci mazbērni, viņa tā dēļ teic, ka nevar sēdēt uz vietas. Esmu aprīkota ar aparātiem, operēta un nestaigaju, man ir neērti ģmenes priekšā. Bet ģimene savu māti nepamet.