Daļēji neiepatikās Kirsis komentārs pie Herbicīds raksta "Cik latu vajadzēs, lai apsegtu pliku dibenu?"
"Pumpēt naudu lauksaimniecībā ir pilnīgi nepareizi, kāda jēga ražot kaut ko, kas sanāk dārgāks kā citiem? Viena lieta - var atbalstīt un pirkt viņu produkciju, cita - vienkārši brutāli dot naudu no budžeta skaidri zinot, ka lietas labā viņi neko nedarīs un nekad viņiem nepietiks, jo sapirks vēl vairāk govju, vēl vairāk traktoru utt., un mēs tik subsidēsim un subsidēsim."
Tā kā tam komentāram ir salikti plusi (es arī ieliku, jo principā pret "dārgāk kā citiem" iebilst nevar, tomēr pārmetumu adresāts, proti, zemnieki laikam ir nepareizais), šeit ir Eiropas Komisijas apkopotie dati (eiro par 100kg) par vidējām piena iepirkuma cenām (fermu cenām) ES dalībvalstīs 2008. gada oktobrī. Brīdinājums: datu publicētājs norāda, ka cenas nav tieši salīdzināmas uz t.s. standarta piena litra bāzes.
Finland 51.15
Cyprus 50.88
Denmark 45.86
Greece 41.85
Italy 40.00
Luxembourg 37.92
Netherlands 37.13
Average EU-15 36.97
Sweden 36.43
Portugal 35.10
Spain 34.92
Average EU 25 34.56
France 34.39
Ireland 33.98
United Kingdom 33.73
Slovenia 33.28
Germany 31.80
Austria 31.80
Average EU 10 30.85
Slovakia 30.45
Czech Rep. 29.51
Hungary 29.27
Belgium 28.51
Estonia 27.81
Poland 27.16
Latvia 25.45
Lituania 23.86
Ir ražotāju cenas, kuras acīmredzami nav "dārgāk kā citiem" (lētāk ir tikai leišiem), un tad ir pārstrādātāju cenas.
Gribētos jau teikt - palīdzi zemniekiem. Teiksim, kamēr vien valdība balstīs piena zemniekus, nepērc itin neko no "Rīgas piena kombināta" vai tā vai cita pārstrādātāja ražotā, lai tač' viņi vienreiz nobankrotē, bet es nezinu (man nav ticamu, pārbaudāmu datu par to), kā veidojas RPK vai citu pārstrādātāju cenas. Un tas, savienojumā ar nebeidzamo brīnīšanos par to, kādas, kāpēc esot cenas veikalos, manuprāt, ir Latvijas žurnālistikas nespējas pierādījums.
Kamēr vien mediji, tā vietā, lai ražotu jūsmīgas, revolucionāru gara pildītas reportāžas vai "bezkaislīgi" atreferētu vienas vai otras puses apgalvojumus, nedodot saviem skatītājiem vai lasītājiem iespēju saprast, kam var ticēt un kam nē, beidzot nenostāsies patiesības pusē (tai nav jābūt zemnieku, pārstrādātāju, vai tirgotāju pusei - savā, patiesības pusē!), rinķa dancis nebeigsies. Tirgus var "strādāt normāli" tikai tad, ja tā dalībniekiem (arī patērētājiem) ir ticama informācija lēmumu pieņemšanai. Tie, kam tādas informācijas nav, ir lemti piečakarēšanai.
"Pumpēt naudu lauksaimniecībā ir pilnīgi nepareizi, kāda jēga ražot kaut ko, kas sanāk dārgāks kā citiem? Viena lieta - var atbalstīt un pirkt viņu produkciju, cita - vienkārši brutāli dot naudu no budžeta skaidri zinot, ka lietas labā viņi neko nedarīs un nekad viņiem nepietiks, jo sapirks vēl vairāk govju, vēl vairāk traktoru utt., un mēs tik subsidēsim un subsidēsim."
Tā kā tam komentāram ir salikti plusi (es arī ieliku, jo principā pret "dārgāk kā citiem" iebilst nevar, tomēr pārmetumu adresāts, proti, zemnieki laikam ir nepareizais), šeit ir Eiropas Komisijas apkopotie dati (eiro par 100kg) par vidējām piena iepirkuma cenām (fermu cenām) ES dalībvalstīs 2008. gada oktobrī. Brīdinājums: datu publicētājs norāda, ka cenas nav tieši salīdzināmas uz t.s. standarta piena litra bāzes.
Finland 51.15
Cyprus 50.88
Denmark 45.86
Greece 41.85
Italy 40.00
Luxembourg 37.92
Netherlands 37.13
Average EU-15 36.97
Sweden 36.43
Portugal 35.10
Spain 34.92
Average EU 25 34.56
France 34.39
Ireland 33.98
United Kingdom 33.73
Slovenia 33.28
Germany 31.80
Austria 31.80
Average EU 10 30.85
Slovakia 30.45
Czech Rep. 29.51
Hungary 29.27
Belgium 28.51
Estonia 27.81
Poland 27.16
Latvia 25.45
Lituania 23.86
Ir ražotāju cenas, kuras acīmredzami nav "dārgāk kā citiem" (lētāk ir tikai leišiem), un tad ir pārstrādātāju cenas.
Gribētos jau teikt - palīdzi zemniekiem. Teiksim, kamēr vien valdība balstīs piena zemniekus, nepērc itin neko no "Rīgas piena kombināta" vai tā vai cita pārstrādātāja ražotā, lai tač' viņi vienreiz nobankrotē, bet es nezinu (man nav ticamu, pārbaudāmu datu par to), kā veidojas RPK vai citu pārstrādātāju cenas. Un tas, savienojumā ar nebeidzamo brīnīšanos par to, kādas, kāpēc esot cenas veikalos, manuprāt, ir Latvijas žurnālistikas nespējas pierādījums.
Kamēr vien mediji, tā vietā, lai ražotu jūsmīgas, revolucionāru gara pildītas reportāžas vai "bezkaislīgi" atreferētu vienas vai otras puses apgalvojumus, nedodot saviem skatītājiem vai lasītājiem iespēju saprast, kam var ticēt un kam nē, beidzot nenostāsies patiesības pusē (tai nav jābūt zemnieku, pārstrādātāju, vai tirgotāju pusei - savā, patiesības pusē!), rinķa dancis nebeigsies. Tirgus var "strādāt normāli" tikai tad, ja tā dalībniekiem (arī patērētājiem) ir ticama informācija lēmumu pieņemšanai. Tie, kam tādas informācijas nav, ir lemti piečakarēšanai.
