›

Dzīvnieku pašaizsardzības veidi.15

251 0

Dzīvniekiem piemīt augstas klases kaujas tehnika, lai aizstāvētu sevi no plēsoņām. Tomēr lielākā daļa no viņiem izmanto noteiktus aizsardzības mehānismus, kas reizēm var šķist jocīgi.

Izdzīvo stiprākais, kam ir savs raksturs. Tomēr vājākiem arī ir savi veidi, kā palielināt savas izdzīvošanas izredzes. Dažiem dzīvniekiem ir prasmes, darboties ātri, bet citi prot pielāgoties un palikt nepamanīti. Ir daži dzīvnieki, kuri atdarina citas sugas. Lai maldinātu plēsējus. Dzīvnieku pasaulē nav nekas neparasts, kā ”ķīmiskie ieroči”, daži dzīvnieki ražo ķīmiskās vielas paši, piemēram, vardes, čūskas un ķirzakas, bet pārējie tos iegūst no citiem avotiem. Īsāk sakot, aizsardzības mehānismi ir dažādi, cik vien dzīvnieku sugu ir atrodamas uz zemes.

Krabis bokseris.

Pazīstams arī kā bum-bum krabis. Savu boksera titulu ir ieguvis, dēļ saviem pušķīšiem uz nagiem. Tie pušķīši nav nekādi paša orgāni, jeb ķermeņa pagarinājumi, bet gan jūras anemones, kuras ir pieķērušās pie viņu nagiem. Krabis tos izmanto, lai aizstāvētos no citām plēsoņām. Pateicoties anemonei, krabim ir daudzreiz vieglāk atrast barību.

Teksasas ragainā ķirzaka.

Vai esat kādreiz dzirdējuši par dzīvnieku, kurš šauj asinis no savām acīm, lai aizstāvētos no plēsoņām? Šis dīvainais aizsardzības veids piemīt dažām ragaino ķirzaku sugām. Tomēr pamatā, kā pirmā aizsardzība šai ķirzakai, ir ķermeņa krāsa, kas kalpo kā maskēšanās. Briesmu brīžos, šīs ķirzakas dižojas ar savu ķermeņi, lai rastos sajūta, ka viņi ir lieli un grūti norijami. Viņu galējā aizsardzības taktika, ir asins strūkla no acīm, kas var izšļākties līdz pat 1.5 metriem. Asinīm esot slikta garša un dažu ķīmisko vielu sajaukums. Šīs ķirzakas spēj kontrolēt asins plūsmu uz savu galvu, un paaugstināt asinsspiedienu, kuras rezultātā rodas asinsvadu plīsums ap acīm.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Leoparda jūras gurķis.

Viens no neparastiem aizsardzības veidiem, ir šim jūras gurķim. Kad šie radījumi jūtas apdraudēti, viņi caur dibenu izspiež savas zarnu daļas, kuras dažos gadījumos satur toksiskas ķimikālijas. Kad briesmas ir garām, zarnas atdalās no ķermeņa, bet ķermenis atjaunojas dažu nedēļu laikā.

Darba skudras.

Pašnāvības izdarīšana ir ne tikai cilvēkiem aktuāla. Ir dažas dzīvnieku sugas, kas veic šādas darbības, piemēram, šīs skudras, lai saglabātu savu koloniju. Šīm skudrām piemīt spēja eksplodēt, kad jūtas apdraudētas. Eksplodēšanas brīdī, no skudras izdalās lipīga līme, līdzīgas siekalām. Līmē var sapīties un kairinās plēsoņas ķermeni, jo līme satur toksiskas, ķīmiskas vielas. Šīm skudrām ir lieli apakšžokļu dziedzeri, kas ražo līmes sekrēciju arī papildus caur muti.

Video zemāk.

Turcijas grifs.

Sastopoties ar plēsoņu, grifs atvemj gaļu no sava kuņģa. Zupai līdzīgs maisījums izdala nepanesamu smaku, lielākā daļa pretinieku padodas dēļ smakas, bet trāpot vēmekļus pretinieka acīs, tas darbojas kā skābe un nepanesami dedzinās. Grifs gandrīz vienmēr jūtas apdraudēts brīžos, kad plēsoņa pietuvojas viņa ligzdai, tur kur atrodas perējamās olas.

Reklāma

Vabole bombardieris.

Šī vabole spēj izsmidzināt karstu toksisku ķīmisku aerosolu plēsoņas virzienā. Tas tiek darīts ar lielu precizitāti un ātrumu. Vabole savā ķermenī atsevišķi uzglabā un ražo, divas dažādas ķimikālijas. Brīdī, kad vabole jūtas apdraudēta, ķīmiskas vielas tiek novirzītas uz ķermeņa kameru kur tās sajaucas. Sajaukšanas kamera satur dažādus fermentus, kas nepieciešami, lai reakcija starp ķimikālijām izveidotu toksisku aerosolu. Šī reakcija rada ļoti augstu temperatūru, līdz pat 100 grādiem pēc celsija. Šis karstais aerosols tiek izsmidzināts ar skaļu skaņu.

Bada dzeguze.

Ļoti skaists putns ar ievērojamu apspalvojumu, bada dzeguze ir pazīstama ar savu dīvaino aizsardzības mehānismu. Dzeguzei ir speciāli dziedzeri, kuri ražo ļoti nepatīkamu smakojošu sekrēciju, kad viņi jūtas apdraudēti. Sekrēcijas smaka esot kā puvusi gaļa, kurš ir iedarbīrgs, lai aizbaidītu plēsoņas. Tiek uzskatīts, ka šī sekrēcija kalpo kā antibakteriāla viela. Tomēr šī sekrēcija tiek ražota īsu brīdi, līdz mazuļi pamet ligzdu.

Monarha tauriņš.

Dažām dzīvnieku sugām ir spilgti un skaidri saredzama krāsa, kā brīdinājuma signāls plēsējiem. Šis tauriņš ir viens no šīm sugām, kurš izmanto savu spilgto krāsu kā aizsardzību. Tā organisms satur dažas toksiskas un ķīmiskas vielas, kas to uzņem no piensulas augiem, laikā, kad tauriņš vēl ir kāpuru stadijā. Pieaugušie monarhu tauriņi nebarojas ar piensulas augiem, bet tiem šīs toksiskās un ķīmiskās vielas ir viņu organismā uzglabājas uz ilgu laiku.

Reklāma

Pigmeju Kašalots.

Tiklīdz šis valis sajūt plēsoņu savā tuvumā, šis valis atbrīvo sarkanīgi brūnu vielu un sajauc to ar savu asti, lai veidotu mākoni ap sevi. Šis mākonis ļaus noslēpties, vai paspēt aizbēgt no plēsoņas.

Kāpurs (Elephant hawk-moth caterpillar)

Šis ir viens no kāpuriem, kurš atdarina čūsku, kā veidu, lai aizstāvētos. Kāpurs spēj izaugt, līdz pat 8 cm. Kāpurs ir līdzīgs ziloņa snuķim, ar lieliem plankumiem uz priekšējo ķermeņa daļu. Kad kāpurs jūtas apdraudēts, tas nostājas pozā, kā čūska, pleķi uz kāpura atgādina acis. Plēsējs var apjukt, un kāpuram ir laiks aizbēgt.

Šie ir tikai daži piemēri no dīvainākajām aizsardzības metodēm. Ir dzīvnieki, kuri izmanto citus veidus lai aizstāvētos, piemēram, spīles, astes, ragus. Šīs taktikas var šķist dīvainas, bet tās palīdz viņus glābt no briesmām.