Kā dzīvnieki nokļuva uz salas.
Kad Galapagu salas iznira no jūras dzīlēm ,uz tām nebija dzīvības. Kopš tā laika jau pagājuši gadsimtu tūkstoši ,un patlaban salas ir viens no savdabīgākajiem biotopiem pasaulē. Vietējā fauna zināmā mērā atspoguļo visu to sugu daudzveidību ,kas sastopamas Dienvidamerikā ,jo tieši no turienes uz salām atceļojušas lielākā daļa dzīvnieku un augu sugu. Dažus putnus uz Galapagu salām atnesuši pat spēcīgi vēji. Citi dzīvnieki visticamāk atpeldējuši pa jūru. Augus jūrā ienesušas Dienvidamerikas upes ,bet jūras straumes tos atgādājušas līdz pat salām. Šādā pašā ceļā ,iespējams ,uz salas nokļuvuši arī kukaiņi ,rāpuļi un to olas ,augu sēklas ,augi. Kopš tā laika tie visi labi piemērojušies dzīvei salās. Jūrnieki un pirmie salu iedzīvotāji savās laivās līdzi atveda kaķus ,žurkas ,sivēnus un kazas ,kā arī daudz dažādu augu.
Dabiskā līdzsvara traucējumi.
Galapagu salu savrupā atrašanās radījusi iespēju attīstīties neatkārtojamai vietējai faunai ,tādējādi salas burtiski kļuvušas par paradīzi uz zemes. Cilvēka atvestie dzīvnieki apdraudēja sākotnējās sugas. Mājdzivnieki ,piemēram ,kazas ,un dažādi grauzēji ,piemēram žurkas ,aizmukuši no kuģiem , apmetās uz salas un pakāpeniski samazināja sākotnējo sugu barības avotus. Turklāt uz salas tika atnestas arī jaunas ,līdz tam nezināmas slimības. Tā kā daudzām vietējām sugām nebija dabisko ienaidnieku ,tās nebija spējīgas aizstāvēties. Aizvestie augi ātri vien iedzīvojās un pakāpeniski izstūma sākotnējos sugas. Par laimi ,tika pieņemts likums par dabas aizsardzību ,līdz ar to Galapagu salām varbūt izdosies palikt par paradīzi uz zemes.
+
