Galapagu salās ,kas ir viens no vistālākajiem pasaules nostūriem ,var sastapt neatkārtojamu augu un dzīvnieku pasauli – sugas ,kas nav sastopamas nevienā citā zemeslodes vietā. Galapagu salas atrodas Klusajā okeānā.
(Ja nevēlaties lasīt,tad noskataties vismaz kādu no video)
Izveidošanās un īpatnības.
Galapagu salu grupu veido 16 salas ,kopā 8000 km2 sauszemes. Salas ir izkaisītas Klusajā okeānā 60 000 km2 lielā teritorijā. Visvecākās salas ir vulkāniskas izcelsmes ,tās izveidojušās pirms 5 miljoniem gadu. Daudzās vietās vulkāni joprojām darbojas un reizēm notiek to izvirdumi. Klimatu visvairāk ietekmē Humbolta aukstā straume ,kas plūst no Antarktīdas. Līdz ar to uz salas ir daudz aukstāks ,nekā varētu domāt. Tikai pateicoties šai straumei ,uz salas var dzīvot tādi dzīvnieki kā roņi un pingvīni. Mazajās salās ,kas atrodas tālāk uz dienvidiem un ir neauglīgas un sausas ,aug galvenokārt kaktusi. Lielākajās salās vairāk uz ziemeļiem augsne ir daudz auglīgāka ,tāpēc tur ir daudzveidīgāka augu valsts. Visu laiku valda mitrs mikroklimats ,kurā labi jūtas krūms Micronia ,kas nav sastopams nekur citur pasaulē.
Pirmie iedzīvotāji.
Salas pirmie iedzīvotāji bija putni ,kas lidoja pār okeānu ,- fregaputni , flamingi u.c. Tie atrada mājvietu Galapagu salās ,kur tiem nebija dabisko ienaidnieku un konkurentu barības iegūšanai. Tikai nedaudzas sugas nokļuva tālākajās salās. Lielākā daļa apmetās tur uz dzīvi ,un dažos gadījumos no sākotnējām sugām attīstījās jaunas sugas. (Bildē redzami flamingi)
Galapagu kormorāns ir vienīgais nelidojošais kormorānu paveids. Dažās salās dzīvo arī citas nelidojošu putnu sugas.
Darvina žubītes.
Visas 13 žubīšu sugas ,kas dzīvo Galapagu salās ,ir cēlušās no kopīgiem priekštečiem. Populārā valodā tās dēvē par Darvina žubītēm ,jo pētījumi par žubītēm bija viens no Darvina evolūcijas teorijas balstiem. Sākotnēji visas sugas šķiet līdzīgas ,taču tās var atšķirt pēc knābja formas. Geospiza sugas žubītēm ir liels spēcīgs knābis ,ar kuru tās pāršķel cietus graudus ,savukārt mazajām žubītēm Certbidea knābis ļauj medīt kukaiņus.
Galapagu bruņurupuči.
Par savu nosaukumu salas var būt pateicīgas lielajiem bruņurupučiem. Galapagos ir sens bruņurupuču apzīmējums spāņu valodā. Mūsdienās salās mīt 11 bruņurupuču apakšgrupas ,un katra no tām apdzīvo precīzi noteiktu teritoriju. Bruņurupučiem ,kas dzīvo sausākās salās ,ir augstāka un izliektāka bruņu čaula ,bet tiem ,kas apdzīvo auglīgākas salas ,bruņas ir ievērojami plakanākas. Galapagu lielais bruņurupucis sver vairāk nekā 100 kg. Kādreiz bruņurupučus masveidā nogalināja to gaļas dēļ ,un dažās salās tie izmira pilnībā L!
Iguāna sauļojas.
Krāšņajam fregatputnu tēviņam ir sarkana pakakle. Tas stundām ilgi spēj lidināties virs okeāna.
Daudzās salu daļās tika atzītas par nacionālajiem parkiem. Apmeklētājiem ir jāuzvedas ļoti klusu ,lai varētu novērot retas putnu sugas ,piemēram zilkājainās sullas.
Jūs zinājāt ,ka....?
Iespējams ,ka daži bruņurupuči ir atpeldējuši no Dienvidamerikas uz dabiskajiem koka plostiem.
Galapagu salas ir vienīgā vieta pasaulē ,kur tuvu pie ekvatora var sastapt pingvīnus un roņus. Tie šajās salās var dzīvot ,jo garām plūst aukstā Humbolta straume.
Galapagu salas ir slavenas ne tikai ar savdabīgajiem dzīvniekiem. Arī 40 % augu sugu ir endēmi - nav sastopami nekur citur pasaulē.
indigi rapuli insekti kas galina nost.. sounds fun, vismaz tu r ir ko darit...
Es viņu pieliku pie favorītiem, rīt lasīšu, tagad man vairs laika nav, un pēc komentāra pievienošanas sāku skatīties video.!
Galvenais, lai cilvēks visas šīs augu un dzīvnieku sugas neiznīcina. Rakstam +10.
Paldies. Vienīgais, nepatīk frāze "viens no vistālākajiem pasaules nostūriem" - ne gluži. Lai gan arī saprotu, ka akcentējot uzmanību uz šāda tipa faktiem, raksts var likties iespaidīgāks 
+
uz vientuļas salas noteikti nebūsi viens, tik daudz lidoņu, kukaiņu, citu zvēru. pēc mēneša sāktu saprast arī vien otru.
interesants raksts+
