Pablo Eskobars bija Kolumbijas narkotiku, gribētos pat teikt karalis. Viņa mērķis bija jau 22 gadu vecumā kļūt par miljardieri un, lai arī ir pagājuši gandrīz 24 gadi, kopš viņu nošāva, viņš vēl aizvien ir tepat- vēstures grāmatās, rekordu alejās un cilvēku nostāstos. Piedāvāju ielūkoties nelielā atskatā par viņa dzīvi un to, kā viņam tas izdevās. Viņš pats reiz ir teicis- katram ir sava cena, bet katram pašam ir jāsaprot kāda tā ir.
Dzimis 1.decembrī 1949.gadā, Rionegro, mazā pilsētā kas atrodas Kolumbijā. Viņa tēvs bija zemnieks, lauksaimnieks, bet viņa māte pamatskolas skolotāja. Jā, ne gluži tāds dzīves atspēriens, kādu to vēlējās Pablo. Kā pusaudzis Pablo zaga kapakmeņus un pārdeva tos tālākpārdošanai. Viņš pauda apņēmību būt miljonārs līdz 22 gadu vecumam. Agrajos 70smitajos, viņš piestrādāja kā zaglis un miesassargs, bet viņa latiņa bija augstāka. Ap 1975.gadu viņš sāka celt savu narkotiku impēriju, kur svarīgākais bija kokaīns. Sākotnēji viņš prasmīgi prata pārvadāt kravas no Kolumbijas uz Panamu un arī uz Ameriku, bet laika gaitā tam viņam bija speciālas lidmašīnas, helikopteri un savi piloti.
Viņa lielākais sāncensis bija Fābio Restrepo, kurš neilgi pēc viņu sarunas tika nogalināts un viņa vietā sāka valdīt Pablo, lai arī strādniekiem kas strādāja pie sākotnējā priekšnieka tas tika pavēstīts, ka tagad būs cits vadonis- neviens nevēlējos to apstrīdēt un strādāja ar lielāku atdevi. Un viņiem nebija izvēles un varas neko mainīt. Protams, 1976.gadā Pablo apcietināja Kolumbijas varas iestādes par narkotiku glabāšanu. Tomēr tiesnesis tika uzpirkts un lieta tika izbeigta. Interesanti arī tas, ka viņš no tā brīža tika ierakstīts visās vēstures grāmatās par cilvēku, kas prasmīgi spēja visus piekukuļot ar norunu, ka tie pievērs acis.
Tie kurus viņš nevarēja piekukuļot, tika nogalināti, tikai tāpēc ka viņi kalpoja valstij un vēlējās apturēt šo vājprātu. Simtiem, varbūt pat tūkstotis policijas ierēdņu tika nogalināti viņa uzraudzībā, tikai tāpēc, ka viņi neizpatika Pablo. Liels skaits ģimenes bija izpostītas, bet Pablo auga savā bagātībā dienu no dienas. Ap 80smitajiem gadiem kokaīna impērija plauka un zēla- katru dienu tika nosūtītas apmēram 15 tonnas ar kokaīnu uz Ameriku. Apmēram divu ziloņu svars. Viņam bija daudzas jo daudzas iesaukas un katrs viņu sauca savādāk. Dons Pablo, El Padrino, jeb Dieva valdnieks, El Patrón, jeb boss. El Señj jeb valdnieks, El Mágico, El Pablito, jeb mazais Pablo un El Zar de la Cocaína, jeb kokaīna cars, bet kā jau minēju- katram viņš bija savādāks.
Viens triks, kā nogādāt preci uz citām valstīm bija- mērcēšanas džinsus šķidrā kokaīna un eksportēt tos juridiski uz ASV, kur tālāk Pablo cilvēki ieguves kokaīnu. Ļoti gudrs, Pablo. Kopumā viņš esot atbildīga par aptuveni 4000 nāves gadījumiem, tostarp Kolumbijas prezidenta amata kandidāta nāvi, bet kā ģimenes cilvēks un tēvs viņš bija lielisks. Viņš bija varonis nabagajiem. Viņš uzcēla daudz parkus, slimnīcas, skolas, baznīcas, sporta stadionus. Viņš pat cēla mājokļus vietējām kopienām, lai nodrošinātu bezpajumtniekiem dzīves vietas. Līdz šai dienai, daudzi redz Escobaru, kā Kolumbijas Robinu Hudu.
Kad viņa ģimene slēpās, kādā saimniecībā kalnos, Escobars sadedzināja 2000000 ASV dolārus, lai paglābtu savu meitu no aukstā laikā. Pēc Pablo nāves 1993. gada decembrī, viņa atraitne, Marija Victorija Henao, dēls, Juans Pablo Escobara Henao, un meita, Manuela Escobara Henao, pameta valsti 1994. gadā, un uzturējās īsi dažādās valstīs, kā dažas valdības tos apstiprināja. Galu galā, Argentīna piešķīra patvērumu viņiem un mainīja viņu identitātes aizsardzībai, bet ap 2000.gadu sabiedrība viņus atklāja un māte ar dēlu nonāca cietumā, kur pavadīja 15 mēnešus, bet viņus atbrīvoja dēļ nepietiekamajiem pierādījumiem.
Ļoti interesants fakts ir tas, ka viņš ar savu sievu tikās, tad kad viņai bija tikai 13 gadi, bet viņam pašam bija 24 gadi. Viņi apcerējās 1976.gadā, kad viņai bija vien 15 gadi un lai arī viņas vecāki bija pret viņu laulībām, tās notika. Laulībā dzima divi bērni. Protams, Pablo bija slavens ar saviem ārlaulības sakariem, Viens no zināmākajiem bija romāns ar Virgīniju Vallejo, kas bija atzīta kā Kolumbijas televīzijas seja, tomēr neskatoties uz biežajām ārlaulības dēkām, Eskobars līdz pat mūža galam bija precējies ar Mariju.
Karalis mira 1993.gada 2.decembrī, dienu pēc viņa dzimšanas dienas svinībām. Apšaudē ar Kolumbijas bruņotajiem policistiem mira gan viņš, gan viņa miesassargs un kāds no viņiem trāpīja viņam tieši pie auss, lai gan vēl aizvien neviens nezin kurš izdarīja šo liktenīgo šāvienu, tomēr, viņa dēls uzskata ka tā ir bijusi pašnāvība no tēva puses, jo jau vairākas reizes viņš ir dzirdējis, ka tēvs labāk vēlētos izdarīt pašnāvību ar lodi pierē, nekā ja kāds viņu noķer.
Labs raksts. Drusku gan traucēja daudzās neuzmanības kļūdas ar burtiem, komatiem un stila kļūdas.
pluss no manis.
