Mēs katrs esam bijuši mazi, naivi un mazliet stulbi. Tāpēc ir mazliet forši atskatīties uz bērnību un atcerēties visas stulbās lietas, kurām mēs reāli ticējām.
Ja tu ticēji kaut kam tādam, kas nav pieminēts šajā rakstā, ieraksti to komentārā!
Mēs katrs esam bijuši mazi, naivi un mazliet stulbi. Tāpēc ir mazliet forši atskatīties uz bērnību un atcerēties visas stulbās lietas, kurām mēs reāli ticējām.
Ja tu ticēji kaut kam tādam, kas nav pieminēts šajā rakstā, ieraksti to komentārā!
«Ne es, bet mans dēls negribēja, lai mēs pērkam jaunu televizoru, jo viņam patika multfilmas, kuras rādīja vecajā.»
«5 gadu vecumā, es sapratu to, ka varu izlēkt rotaļu laukumā no šūpolēm un piezemēties bez traumām. Man likās, ka esmu supervaronis, tāpēc tad, kad biju ciemos pie drauga, izdomāju nolēkt no viņa mājas jumta un parādīt viņas savas jaunatklātās superspējas. Nākamais, ko es atceros, ir kā es raudāju, kad mamma man atbrauca pakaļ un aizveda uz slimnīcu, jo es biju veiksmīgi salauzis kāju.»
«Man likās, ka zagļi – tā ir profesija, kuri sāk savu darbu tad, kad noriet saule.»
«Pirms parādījās krāsainie televizori, man likās, ka visa pasaule bija melnbalta. Tāpēc es reiz pajautāju savai vecmāmiņai, kāda bija cilvēku reakcija, kad pēkšņi pasaulē parādījās krāsas.»
«Man likās, ka katru reizi, kad sieviete tiek aizvesta uz slimnīcu, kas manā galvā toreiz bija «vieta, kur pasaulē nāk bērniņi», viņa atgriezīsies mājās ar bērnu. Manu 98 gadus veco vecmāmiņu aizveda uz slimnīcu, jo viņai palika slikti, bet es tikmēr gaidīju, kad pasaulē parādīsies jauns bērns.»
«Man likās, ka visas dziesmas, kas skan pa radio, patiesībā mūziķi izpilda dzīvajā. Nu tā, ka radio telpā ir rinda ar grupām un solistiem, kuri gaida savu kārtu.»
«Man likās, ka ar likumu ir aizliegts slēgt iekšā mašīnas salonā gaismu, kad kāds ar to brauc.»
«Man vecmāmiņa teica, un es viņai ticēju, ka jāēd maizes gailiņi, lai izaugtu krūtis.»
«Bērnībā man vecāki teica, ka, ja es apēdīšu ābolu ar visu serdi un sēkliņām, man vēderā izaugs ābele.»
«Man likās, ka «Iebraukt aizliegts» zīmes attiecās arī uz cilvēkiem.»
«Bērnībā man likās, ka šokolādes pienu ražo brūnās govis.»
«Es domāju, ka bankomātos sēž iekšā mazi cilvēciņi, kuri katru reizi, kad kāds gribēja izņemt naudiņu, to saskaitīja un izsniedza.»
Par bankomātiem runājot - bērnībā man nepastāvēja jēdziens (Maz naudas.) Es domāju, ka, lai tiktu pie naudas, var pieiet pie bankomāta un izņemt cik daudz vien nepieciešams.
Bērnībā vienam čomakam mātes māsa bija vientuļa, bet piedzemdēja bērnu. Es par cik no "Zīlītes" šos jautājumus gana labi pārzināju, tad vilku čomaku uz zoba, sakot, ka viņa tēvs tur būs "iesējis sēkliņu", bet šis man mēģināja ieskaidrot, ka sēkliņas pašas arī varot iesēties
Kādreiz meklēju sievieti autubusā kura paziņo nākamās pieturas nosaukumu.
Agrāk man kīno bija tas pats, kas teātris, jo es domāju, ka aktieri katrreiz spēlē no jauna. Tikai skolas vecumā es uzzināju, ka kino ir kādreiz uzņemtas filmas atkārtojums.
Augstskola manā izpratnē bija skola, līdz kuras ieejai lai tiktu, vajadzēja augstu kāpt.
Man vienmēr likās, ka ja es apēdīšu arbūzu ar sēklām, tad man vēderā izaugs arbūzs.
Bērnībā domāju, ka Grobiņa ir tāda kā ligzda pilna ar oļiem, bet Aizpute sagriezies putekļu mākonis ap stūri
bērnībā domāju ka, ja citas valstis ir ārzemes tad mūsu valsts it iekšzeme.