Čau nolēmu uzrakstīt pasaku (Sāgu). Sakiet ja gribat turpinājumu.
Reiz dzīvo Karalis vārdā Metelers. Viņam piederēja maza pilsētiņa tāpēc viņš nolēma izdzīt kareivīgās Boa ciltis no Kraukļu ielejas. Noritēja daudzas asiņainas cīņas, bet galu galā Metelers uzvarēja. Boa burvis nolādēja Meteleru. Viņa vārdi bija šādi: " Tev būs četri vareni dēli bat viens būs posta sūtnis. Viņa spēks būs nemirstīgs un tu mirsi. "
Pēc gada karalim piedzima pirmais dēls Toands. Toandam sekoja Selfs, Afants un pēdējais Simors. Pieaugot katrs dēls uzcēla sev uzcēla pilsētu Toands - Toandiju, Selfs - Selfu, Afants - Aurēlas un Simors - Simoru. Pēc pilsētu uzcelšanas Toands kļuva alkatīgs. Viņš aizgāja uz tēva pili un viņu nežēlīgi nogalināja. Ar asiņainu zobenu Toands devās uz Goblinu kalnu kurā bija apmeties Boa burvis. Tik līdz Toands ieradās Goblinu kalnā burvis pavēlēja viņam izkalt tērauda zobenu ar kuru varētu nogalināt pat dievu. Tik līdz zobens bija gatavs burvis tā rokturī ielika smaragdu. No zobena varēja izšļākties zaļa gaismas šalts kas visu pārvērstu smaragdā. Nu Toands sāka darīt briesmu lietas. biņš sleptkavoja brāļu karaļvalstu iemītniekus un karotājus. Toanda vīri uzbruka ceļotājiem. Nu Simors nolēma cīnīties. Viņš ar savu armiju iebruka Goblinu kalnā un pavēlēja gobliniem izkalt viņam tādu pašu zobenu. Nu abi brāļi metās cīņā. Cīņa bija postoša. Pēdējā brīdī Simors ietrica savu zobenu Toandā. Toands vēl bija dzīvs un Simors negrasījās nosleptkavot brāli pats ar savām rokām tāpēc vīņs pusdzīvo brāli iemeta kāda sniegota kalna alā...
...nu ir pagājuši 50 gadi un Toands ir atpakaļ...
