local-stats-pixel

Blast from the past: jaunāka, Dienas veidotā vēsture8

Atšķirībā no Dr. Ulmaņa, kurš latviešus prata vienot darbiem Latvijas un savā pašu labā, nevis tikai sķelt un šķelt kārtējo šībrīža politisko favorītu bīdīšanai, Dienas un tās piesaukto ekspertu veidotajā vēsturē nav, nevar būt un nebūs nekādu "zelta laiku" - tikai aizvien jaunas "norakstāmās nozares". No ne tik senās pagātnes:

"Ko saka eiroskeptiķi, ko atbild eksperti", Diena, 19. septembris (2003)

"ES nesīs postu Latvijas zemniekiem

Postu nest Latvijas zemniekam var tikai pats Latvijas zemnieks

Viens pats Latvijas budžets nekad nespēs sniegt tik lielu atbalstu lauksaimniekiem, kā mūsu pārtikušie kaimiņi spēj nodrošināt saviem laukiem. Turklāt Latvijai un Eiropas Savienībai ir viena ideoloģija par laukiem. Mēs to redzam kā vietu, kas ir vairāk nekā tikai piena vai gaļas ražotne, kā ainavas, kultūrvides un dzīvesveida saglabāšanos vietu. Tādas ideoloģijas nav nekur citur pasaulē ne Amerikā, ne Austrālijā. Šis atbalsts laukiem nav tikai tukši vārdi, tas izpaužas arī konkrētos maksājumos.Tomēr arī zemniekiem var būt grūti pieņemt šo pasaules izpratni, jo tas nozīmē saprast savu vietu kā nācijas vērtības ražotājiem. Tas nav viegli, jo ir jādomā citādi nekā līdz šim. Tas prasa savas pašvērtības apzināšanos un pilsoniskās pašapziņas celšanu.

Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors
"

Kādu laiciņu vēlāk Dienā bija lasāmi arī šādi teksti:

"ES nauda dara Latviju bagātāku", Gunta Sloga, Diena, 30. decembris (2005)

"Andris Miglavs, Agrārās ekonomikas institūta direktors:
Lielākais šāgada ieguvums ir perspektīvas sajūta - radusies iespēja īstenot savas idejas. Nākamais būs īpašs izaicinājuma gads. Sabiedrība ir vairāk orientēta uz resursu apguvi šogad un nākamgad, bet neapzinās, ka svarīgākais nākamajā gadā ir būves pamata ielikšana nākamajiem septiņiem gadiem."


Kas notika nepilnus sešus gadus pēc Dienas vienpusējās, nekādos žurnālistikas vai vienkārši godprātīga cilvēka standartos neietilpstošās smadzeņu skalošanas pirms referenduma? Diena un tās vienu nozari sekmīgi jau norakstījušais eksperts nāca klajā ar šo:

"Miglavs: ja tirgi neatdzīvojas, iespējams, piena nozare jānoraksta", Diena, 13. februāris (2009)

Kāpēc gan ES parlamenta vēlēšanu gadā Dienai ir svarīgi "analizēt" sen viņsaulē aizgājušā Ulmaņa vēsturisko mantojumu, nevis daudz tuvāku, joprojām tiešā veidā Latvijas cilvēku ikdienu skarošo vēsturi? Vai tiešām tik dikti kremt, ka ulmaņlaiki "tautas atmiņā palikuši gandrīz kā Latvijas "zelta laiki""? Jebšu vienkārši nav nekā pozitīva, nekādu ieguvumu -- piemēram, no visiem centieniem par katru cenu iedabūt Latviju ES, -- ar ko tagad palepoties?

Elementāra taisnīguma izjūta prasītu godīgi atzīt, kam tad izrādījās taisnība debatē par pievienošanos ES; atzīt, ka nebija prātīgi marģinalizēt šos cilvēkus, un, pārmaiņas pēc, dot vārdu arī viņiem nevis tikai politiskās kampaņās sevi pilnībā diskreditējušiem ekspertiem. "Eiroreālistiem" bija taisnība toreiz, varbūt viņiem ir kas uzklausīšanas vērts sakāms arī par tagadni un nākotni. Tāda pārvērtēšana nenotiek, un, atļaušos spekulēt - nenotiks, un tieši tādēļ Dienas un tās piesaukto ekspertu veidotajā vēsturē nevar būt un nebūs nekādi "zelta laiki".

Uzziņai:

Saskaņā ar šo 2008. gadā publicēto EK pētījumu (skat. 19 un 20 lpp), 2006. gadā Latvijas zemnieki saņēma zemākos tiešos maksājumus no ES budzeta vidēji uz hektāru Eiropas Savienībā. Ieskaitot nacionālos papildmaksājumus (kuru lielumu ES dalības līguma nosacījumi stingri ierobežo), Latvijas zemnieki saņēma otro zemāko atbalstu vidēji uz hektāra ES.

Pirmais skaitlis - vidējie ES tiešie maksājumi zemniekiem par ha, otrais - maksājumi kopā ar nacionālajām subsīdijām:

Grieķija.....: 610€, 620€
Beļģija......: 360€, 420€
Vācija.......: 310€, 340€
Dānija.......: 310€, 310€
Francija.....: 300€, 320€
Austrija.....: 290€, 310€
Lielbritānija: 290€, 290€
Nīderlande...: 280€, 310€
Īrija........: 280€, 280€
Luksemburga..: 270€, 290€
Somija.......: 240€, 550€
Zviedrija....: 240€, 250€
Itālija......: 200€, 200€
Vidēji ES-25.: 160€, 230€
Spānija......: 160€, 160€
Kipra........: 110€, 420€
Slovēnija....: 100€, 270€
Čehija.......: 90€, 180€
Ungārija.....: 90€, 140€
Polija.......: 70€, 210€
Slovākija....: 70€, 110€
Portugāle....: 60€, 70€
Lietuva......: 50€, 100€
Igaunija.....: 40€, 90€
Latvija......: 30€, 80€
8 2 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 8

0/2000
KO lai saka - referendums par iestāšanos no vienas savienības orajā bija viltots. Ņem kā gribi, ja arī paši rezultāti nebija viltoti, tad tautai meloja ar putām uz lūpām par labumiem ES. Smiekli nāk, kā tauta uzķērās uz tik lēta trika.
0 0 atbildēt
1) pirmajos divos citātos ir par atbalstu kopumā, trešais ir konkrēti par piena nozari. Bet nu labi. 2) jau rakstīju citos komentāros to, ko saprot jebkurš ekonomists vai pat zemnieks, kurš nav uz jūs ar skaitļiem: Viensētas laiks lauksaimniecībā ir PA-GĀ-JIS. PAGĀJIS! Bet tā kā Latvijas zemnieki nav spējuši pa 20 gadiem sakooperēties un grib darboties katrs par sevi, viņiem ir tik salīdzinoši lielas izmaksas savu produkciju ražojot, ka viņiem ir jādod atbalsts nevis vairs kā zemniekiem, bet kā tautas daiļamata meistariem. Tipa kā Brīvdabas muzejā, lai kāds uz stellēm auž. Nesen publicētajos datos ir redzams, ka uz vienu zemnieku saimniecību Latvijā ir vidēji 4,5 govis. Ziniet, cik ir Igaunijā? 80! Lietuvā vispār ir notikusi mega apvienošanās piena ražošanā. Kā var redzēt no šai pašā rakstā rakstītā, ne Lietuvai, ne Igaunijai tie maksājumi nav par kārtu, tie ir knapi par 10% lielāki. Vai Latvijas zemniekiem pietiktu ar +10% maksājumiem? Nē, jo jebkurā gadījumā viņi patlaban nav gribējuši samazināt savas izmaksas pat tā kā igauņi. No banku cilvēkiem dzird brīnumu lietas par piensaimniekiem -- ka katrs pats pat individuāli iepērk visu vajadzīgo, pat tur nenotiek kooperācija un ietaupīšana (lielāks iepirkums = lētāka cena). Tad ko var gribēt? Īstenais bieds Latvijas piensaimniekiem ir nevis mazie ES maksājumi, bet nespēja sadarboties kopā pat ne kaut kādu tur mērķu, bet elementāra pašu labuma dēļ! Tas pats ar pārstrādātājiem -- 2 lielas firmas, kurām katrai ir iekārtas superjaudīgas. Bezjēga. Zemnieki (tāpat kā citur Eiropā, tas tiesa) ir pieraduši būt svētās govis. Lūk -- paklaigāja pie Saeimas ar saviem simtiem tūkstošu vērtajiem traktoriem -- izspieda 20 miljonus. Varēs atkal pusgadu nepacelt galvu no kūts un nepaskatīties apkārt kā citur dzīvo. Grāmatvedība un bilance dažam labam vispār ir tukša skaņa.
0 0 atbildēt
Nekas nekur nav pagájis. Man ká zemniekam ir jábút milzígam, lai izdzívotu? :D - paartika ir primaarais, lai cilveeks vareetu dziivot - mums katram buutu jaamaak audzeet savu paartiku - visiem.
0 0 atbildēt
Jums ir pilnīga taisnība sakot, ka viensētu laiks ir pagājis, ja ar to jūs saproties pāris govju turētājus. Es piemetinātu - pagājis, ja nekas nemainīsies ES politikā, jo lauksaimniecības politiku Latvija ir atdevusi svešās rokās, pievienojoties ES. Bet ne jau par to šajos zemnieku protestos bija runa. Atbrauca tie, kuri ir ieguldījuši attīstībā. Šīm saimniecībā nevis viensētām ar pāris govīm būs finansiālas beigas, ja tiks saglabātas nevienlīdzīgas subsīdijas. Un IT SEVIŠĶI - ja vienlaikus palaidīs vaļā kvotas. Viensētas, kurām nav kredītu, turpinās kulties uz priekšu, ražos savai pārtikšanai, un pakāpeniski atstās tirgu. Mana māma, kura šoruden nodeva nokaušanai pēdējo govi, nebija šai tirgū, lai ko pelnītu - viņa tik un tā nereti deva to pienu zem pašizmaksas un krietni zem tā, ko saņem zemnieki ar kārtīgiem ganāmpulkiem. Ja vēlieties, tā govs viņai bija tāds kā hobijs - lai būtu, ko darīt pensijā, un lai zeme nepaliktu nekopta. Viensētas ar vienu, divām govīm ir "distraction", un es gribētu redzēt tos skaitļus. Ziniet, kur ES 2006. gadā bija lauku saimniecības ar augstāko atdevi uz ieguldītā kapitāla (aktīviem)? Latvijā - ap 20% (skat dok. sākumā vai beigās: http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/fadn/reports/hc0102_distribution_eu25_2006.pdf ). Būtu ārkārtīgi žēl, ja piensaimniecību, kura bija gan eksportspējīga arī pie nevienlīdzīgajām subsīdijām ES, gan ir ārkārtīgi svarīga, lai zeme nepaliktu nekopta, vienkārši politiski norakstīs. Kamēr "Alpu fermerus" balstīs.
0 0 atbildēt
Jā, tā ir -- vissliktāk ir tiem, kam ir neadekvāti maza saimniecība, bet kuri tika mudināti ņemt kredītus un kuri ar pienkopību nodarbojas kā ar biznesu. Bet es atkārtoju, ieguldīt attīstībā pie tādas disproporcijas starp vidējo(!) lopiņu skaitu uz saimniecību kāda ir mums salīdzinot ar kaut vai mūsu kaimiņiem, ir neprāts jebkurā gadījumā. Jā, varam teikt, ka valdība kaut ko palaida garām. Bet godīgi sakot, tas ir novelt atbildību par sekām uz citiem pleciem. Mēs vienmēr varēsim vainot valdību, tā nav problēma. Problēma ir ka pašiem trūkst apdoma un drusku spējas redzēt plašāk par savu saimniecību. Kā arī vēlmes kooperēties. Paskatieties uz tiem pāris kooperācijas piemēriem, kas nu mums ir. Viņiem ir stipri lielākas šanses izdzīvot. Starp citu, tas man atgādina lietu, ko dzirdēju nesen. Ka īstenībā jau pag. gada sākumā ZM sēdās pie galda ar lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām un vienojās par to, ko darīt, lai risinātu lsmn. problēmas. Sataisīja sarakstu -- katrai pusei jāizdara tik un tik tādu lietu. Uz pagājušā gada beigām ZM bija izdarījusi visu, kas sarakstā bija iekšā viņiem darāms. Varat minēt, cik punktus izpildīja no sev darāmajām lietām NVO... Precīzi nevienu.
0 0 atbildēt
So what? Pārtika nenozīmē sēdēt uz savas govs. Tas ir tāpat kā tagad visi sēdēs mājās un audīs ar stellēm savus ņieburus. Jo apģērbs mūsu klimatiskajos apstākļos arī ir vajadzīgs ikvienam.
0 0 atbildēt
Es tomēr vēlētos redzēt skaitļus un avotus - kas ir neadekvāti maza saimniecība. Jo 2005. gadā, govju daļa, kas bija saimniecībās, kur ganāmpulkā ir virs 100 govīm, Latvijā (15%) bija augstāks gan par Lietuvu (8,3%), gan Poliju (5,4%), par Igauniju nav datu. Govju daļa, kas bija saimniecībās, kur ganāmpulkā ir virs 30 govīm, Latvijā (25,6%) bija augstāka gan par Lietuvu (13,2%), gan Poliju (13,5%), un jau bija salīdzināma ar Somijas ~30%, par Igauniju nav datu. Dati no šejienes: http://ec.europa.eu/agriculture/agrista/2007/table_en/3536.pdf http://ec.europa.eu/agriculture/agrista/2007/table_en/3536s1.pdf Un tas bija 2005. gadā. Vēlreiz - manuprāt, ar 1-2 govju turētājiem atšķaidītais kopējais vidējais govju skaits ir "sarkana siļķe". Nevar aizliegt cilvēkam turēt vienu, divas govi savam patēriņam un atlikumu nodot. Valdību es nevainoju - ne mirkli, jo viņi šai sfērā ir vairs tikai izpildītāji - politikas ieviesēji, nevis noteiceji. Savukārt automātisku zemnieku vainošanu es nevaru pieņemt kaut vai iepriekšcitētās Latvijas lauksaimniecības atdeves 2006. gadā dēļ, un to skaitļu, kuri ir acu priekšā - nevienādas vidējās subsīdijas uz ha.
0 0 atbildēt
Tas iepriekšējais anonīms ir manējais.
0 0 atbildēt