"Ko saka eiroskeptiķi, ko atbild eksperti", Diena, 19. septembris (2003)
"ES nesīs postu Latvijas zemniekiem
Postu nest Latvijas zemniekam var tikai pats Latvijas zemnieks
Viens pats Latvijas budžets nekad nespēs sniegt tik lielu atbalstu lauksaimniekiem, kā mūsu pārtikušie kaimiņi spēj nodrošināt saviem laukiem. Turklāt Latvijai un Eiropas Savienībai ir viena ideoloģija par laukiem. Mēs to redzam kā vietu, kas ir vairāk nekā tikai piena vai gaļas ražotne, kā ainavas, kultūrvides un dzīvesveida saglabāšanos vietu. Tādas ideoloģijas nav nekur citur pasaulē ne Amerikā, ne Austrālijā. Šis atbalsts laukiem nav tikai tukši vārdi, tas izpaužas arī konkrētos maksājumos.Tomēr arī zemniekiem var būt grūti pieņemt šo pasaules izpratni, jo tas nozīmē saprast savu vietu kā nācijas vērtības ražotājiem. Tas nav viegli, jo ir jādomā citādi nekā līdz šim. Tas prasa savas pašvērtības apzināšanos un pilsoniskās pašapziņas celšanu.
Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors"
Kādu laiciņu vēlāk Dienā bija lasāmi arī šādi teksti:
"ES nauda dara Latviju bagātāku", Gunta Sloga, Diena, 30. decembris (2005)
"Andris Miglavs, Agrārās ekonomikas institūta direktors:
Lielākais šāgada ieguvums ir perspektīvas sajūta - radusies iespēja īstenot savas idejas. Nākamais būs īpašs izaicinājuma gads. Sabiedrība ir vairāk orientēta uz resursu apguvi šogad un nākamgad, bet neapzinās, ka svarīgākais nākamajā gadā ir būves pamata ielikšana nākamajiem septiņiem gadiem."
Kas notika nepilnus sešus gadus pēc Dienas vienpusējās, nekādos žurnālistikas vai vienkārši godprātīga cilvēka standartos neietilpstošās smadzeņu skalošanas pirms referenduma? Diena un tās vienu nozari sekmīgi jau norakstījušais eksperts nāca klajā ar šo:
"Miglavs: ja tirgi neatdzīvojas, iespējams, piena nozare jānoraksta", Diena, 13. februāris (2009)
Kāpēc gan ES parlamenta vēlēšanu gadā Dienai ir svarīgi "analizēt" sen viņsaulē aizgājušā Ulmaņa vēsturisko mantojumu, nevis daudz tuvāku, joprojām tiešā veidā Latvijas cilvēku ikdienu skarošo vēsturi? Vai tiešām tik dikti kremt, ka ulmaņlaiki "tautas atmiņā palikuši gandrīz kā Latvijas "zelta laiki""? Jebšu vienkārši nav nekā pozitīva, nekādu ieguvumu -- piemēram, no visiem centieniem par katru cenu iedabūt Latviju ES, -- ar ko tagad palepoties?
Elementāra taisnīguma izjūta prasītu godīgi atzīt, kam tad izrādījās taisnība debatē par pievienošanos ES; atzīt, ka nebija prātīgi marģinalizēt šos cilvēkus, un, pārmaiņas pēc, dot vārdu arī viņiem nevis tikai politiskās kampaņās sevi pilnībā diskreditējušiem ekspertiem. "Eiroreālistiem" bija taisnība toreiz, varbūt viņiem ir kas uzklausīšanas vērts sakāms arī par tagadni un nākotni. Tāda pārvērtēšana nenotiek, un, atļaušos spekulēt - nenotiks, un tieši tādēļ Dienas un tās piesaukto ekspertu veidotajā vēsturē nevar būt un nebūs nekādi "zelta laiki".
Uzziņai:
Saskaņā ar šo 2008. gadā publicēto EK pētījumu (skat. 19 un 20 lpp), 2006. gadā Latvijas zemnieki saņēma zemākos tiešos maksājumus no ES budzeta vidēji uz hektāru Eiropas Savienībā. Ieskaitot nacionālos papildmaksājumus (kuru lielumu ES dalības līguma nosacījumi stingri ierobežo), Latvijas zemnieki saņēma otro zemāko atbalstu vidēji uz hektāra ES.
Pirmais skaitlis - vidējie ES tiešie maksājumi zemniekiem par ha, otrais - maksājumi kopā ar nacionālajām subsīdijām:
Grieķija.....: 610€, 620€
Beļģija......: 360€, 420€
Vācija.......: 310€, 340€
Dānija.......: 310€, 310€
Francija.....: 300€, 320€
Austrija.....: 290€, 310€
Lielbritānija: 290€, 290€
Nīderlande...: 280€, 310€
Īrija........: 280€, 280€
Luksemburga..: 270€, 290€
Somija.......: 240€, 550€
Zviedrija....: 240€, 250€
Itālija......: 200€, 200€
Vidēji ES-25.: 160€, 230€
Spānija......: 160€, 160€
Kipra........: 110€, 420€
Slovēnija....: 100€, 270€
Čehija.......: 90€, 180€
Ungārija.....: 90€, 140€
Polija.......: 70€, 210€
Slovākija....: 70€, 110€
Portugāle....: 60€, 70€
Lietuva......: 50€, 100€
Igaunija.....: 40€, 90€
Latvija......: 30€, 80€
Saskaņā ar šo 2008. gadā publicēto EK pētījumu (skat. 19 un 20 lpp), 2006. gadā Latvijas zemnieki saņēma zemākos tiešos maksājumus no ES budzeta vidēji uz hektāru Eiropas Savienībā. Ieskaitot nacionālos papildmaksājumus (kuru lielumu ES dalības līguma nosacījumi stingri ierobežo), Latvijas zemnieki saņēma otro zemāko atbalstu vidēji uz hektāra ES.
Pirmais skaitlis - vidējie ES tiešie maksājumi zemniekiem par ha, otrais - maksājumi kopā ar nacionālajām subsīdijām:
Grieķija.....: 610€, 620€
Beļģija......: 360€, 420€
Vācija.......: 310€, 340€
Dānija.......: 310€, 310€
Francija.....: 300€, 320€
Austrija.....: 290€, 310€
Lielbritānija: 290€, 290€
Nīderlande...: 280€, 310€
Īrija........: 280€, 280€
Luksemburga..: 270€, 290€
Somija.......: 240€, 550€
Zviedrija....: 240€, 250€
Itālija......: 200€, 200€
Vidēji ES-25.: 160€, 230€
Spānija......: 160€, 160€
Kipra........: 110€, 420€
Slovēnija....: 100€, 270€
Čehija.......: 90€, 180€
Ungārija.....: 90€, 140€
Polija.......: 70€, 210€
Slovākija....: 70€, 110€
Portugāle....: 60€, 70€
Lietuva......: 50€, 100€
Igaunija.....: 40€, 90€
Latvija......: 30€, 80€