Cilvēka ķermenis taču ir tik trausls, salīdzinot ar betonu vai koksni. Tad kādā veidā cilvēkam izdodas pārlauzt uz pusēm šāda materiāla priekšmetus, nesalaužot roku? Ja tas nav izdarīts apzināti, tad nekas nav iezāģēts vai jau ielauzts. Šeit atkal palīgā jāņem fizika, jo jebkuram materiālam piemīt lielāka vai mazāka elastība un tas lokās. Protams, betona elastību nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci, arī trikam nav 100% garantija, ir arī lūzumi, bet pārsvarā tas ir paša kļūdas dēļ. Visu darot pareizi un izcili precīzi, to varētu izdarīt arī mazs bērns.
Kā jau jūs būsiet redzējuši, tad šis triks vienmēr tiek veikts laužamā materiāla galos precīzi tam apakšā noliekot nelielus balstus, kas rada brīvu vietu līdz virsmai. Šī lieta ir pati galvenā šajā trikā, jo ja šīs brīvās vietas nebūtu, neviens mirstīgs cilvēks nesalauztu ne dēli, ne betonu, tikai savus kaulus. Nākamais solis ir precīzs vizuālais aprēķins, lai trieciens tiktu izdarīts tieši pa vidu, nevis ar nobīdi uz vienu vai otru sānu. Ja tas ir izdarīts precīzi, tad vienīgais kas atliek ir pēc saskares ar virsmu turpināt rokas kustību uz priekšu, lai liegtu materiālam amortizēties un lieta darīta. Lai arī teorijā tas izklausās vienkārši, šo triku tomēr nebūtu vēlams veikt netrenētiem cilvēkiem, ja vien plānos neietilpst kādu laiku pastaigāt ar ieģipsētu roku.
