ō jā, šitās spēles bija topā.
šogad iemācījos vēl vienu spēli, kas šeit bērniem ir topā- tulpīna.
Baigi forši atcerēties, kā ar brāļiem un māsīcām daudzas tika laukos spēlētas... Kur nu vēl tautasbumba skolā, kvadrāti pie radiem un vēl daudz kas...
Es tagad būtu ar mieru iet laukā lielu daļu uzspēlēt...
Raksts par pirmo, domāju, ka daudziem nedaudz bērnību uzsita atpakaļ :)
kvadrātu laukumu esi teicami uzzīmējis. haha varēji pacensties autocadā! Līši vienkārsi sunīši un to varēja maukt arī klasē, lēkajot pāri galdiem.
Bērnība, bērnība, mana mīļā bērnība, neko nemainītu pret viņu - labas atmiņas 
un 11. man liekas ka saukāja arī par ''klasītēm''( vai kka tā) kaut arī tā bija meiteņu nodarbe, es kā puisis tāpat arī mācēju 
kazaki razboiņiki - tā tik bij spēle reiz man gandrīz salauza roku un lika ēst zāli, lai izspiestu paroli no manis, bet nekas viņiem tāpat neizdevās... 
tik jauki šito visu atcerēties.(: gribās tagad uz kādu laiku atgriezties bērnībā. tikai žēl, ka tagad pagalmā reti, kad redzu mazos bērnus. piem. draudzenes bračka visu dienu varētu nosēdēt pie datora un viņš pat neatcerās, ka vajag paēst vai aiziet uz tualeti.
Es jau biju aizmirsusi daudzas spēles, paldies, ka atsauci atmiņā. Visas šīs es arī spēlēju.
Kazaki-Razboļņiki. Īpaši jautri tos bija spēlēt vakaros,kad jau sāka tumst. Un samērā nelielā,tomēr mežainā teritorijā. Spēle tā aizrāva,ka pat aukstos ziemas vakaros viss sals aizmirsās
Toreiz arī pie viena veselība visiem bija laba, jo tās spēles ir sportiskas. Pie datora nekādi fiziski sevi neattīstīsi.
Jup daudzas ir labas. Vispār visi te dirš par to ka bērni visu laiku pavada pie datora. Es to teiktu par pacmitgadniekiem. Es vēl dzirdu pa savu piektā stāva logu kā sīkie lec klasītes un spēlē bumbu. Izbauda dzīvi, pēc lietus iet lēkāt pa peļķēm. Cik bezrūpīga dzīve varēja būt bērnībā.
