Video būs redzami balteņi, kurus sastapt var salīdzinoši bieži:
* Dedestiņu baltenis, kuru redzot pirmā doma ir - ak, cik trausls tauriņš. Latīniskie nosaukumi ir divi Leptidea sinapis un L. juvernica, jo īstenībā arī tauriņu sugas ir divas, bet tik neatšķiramas, ka vienkārši tiek lietots šāds apzīmējums. Toties ar citām Latvijā sastopamajām balteņu dzimtas sugām gan nebūs sajaucams.
* Kāļu baltenis, kuru viegli atšķirt no citiem balteņiem, ja skatās uz spārnu apakšiņu. Spārnu apakšpusē dzīslas apņem tumšāk krāsotas zvīņas, līdz ar to izskatās, ka uz baltajiem spārniem savilktas līnijas.
* Kāpostu baltenis ir tiešām liels baltenis. Uzmanība jāpievērš tam, cik lieli ir melnie priekšējo spārnu stūrīši. Kāpostu baltenim melnais krāsojums stiepjas gar spārnu uz leju līdz pat spārna vidusdaļai.
* Ķērsu baltenis izceļas ar to, ka tēviņiem ir skaisti oranži sārnu gali, bet abiem dzimumiem apakšējā spārna ārpuse ar tādu sūnu zaļu rakstiņu. Līdzīgs ir rezēdu baltenis, bet tas reti sastopams, neesmu redzējusi.
* Krūkļu baltenis jeb citrontauriņš noteikti daudziem ir pirmais pavasarī redzētais tauriņš. Mēdz būs dzeltenāki, mēdz būt baltāki eksemplāri, ļoti skaisti dzeltens krāsojums ir arī pašam rumpītim. Ļoti skaista arī spārnu forma - atgādina lapu.
* Lapkoku baltenis ir viegli pamanāms, jo arī ir izmēros paliels, kā arī tam ir ļoti skaistas un izteiksmīgas melnas spārnu dzīslas. Līdzīgs ir cīrulīšu dižtauriņš, kurš gan nepieder pie balteņiem, bet gan dižtauriņiem, bet tam uz spārniem vēl divi melni plankumiņi.
* Rāceņu baltenis, kurš ir līdzīgs kāpostu baltenim, bet izmēros mazāks, kā arī melnais plankumiņš spārnu galos krietni mazāks - ne tuvu nestiepjas līdz spārna vidus daļai.
