Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus apstiprina – stārķi mēdz atbrīvoties no olām, kas ir no cita tēviņa vai mātītes. "Teiksma, ka putni ir uzticīgi viens otram, ir blēņas. Bieži spraigākie notikumi norisinās tieši naktīs," pauž eksperte.
Šī gada sezona baltajiem stārķiem iesākusies un turpinās trauksmaini – izskatās, ka par ligzdu cīnās vairāki stārķi – skatītāji ligzdas tuvumā novērojuši vismaz trīs citus svēteļus. Ligzdā regulāri notiek cīkstiņi, iztraucējot ligzdas iekārtošanas un mierpilnas perēšanas mēģinājumus.
Janaus atzīst – prognozēt, kad "kautiņi" norims, ir grūti. "Tie bieži norisinās laikā, kad tiek aizņemtas ligzdas. Savukārt, kad sākas ligzdošana, tas jau novērots retāk, un daudz retāk tas notiek, kad jau ir izšķīlušies stārķēni."
Kāds tiešraides skatītājs interesējies, vai "svešie svēteļi" nevarētu būt pērnā gada pāra bērni. Ornitoloģe norāda, ka šī brīža ligzdas iemītnieki noteikti nevarētu būt aizvadītā gada pāra bērni, jo dzimumgatavību baltie stārķi sasniedz trīs gados, taču esot iespējams, ka tie varētu būt citu iepriekšējo gadu konkrētās ligzdas saimnieku bērni.
Latvijā ligzdo 4% stārķu no to kopējās populācijas pasaulē jeb aptuveni 13 500 putnu. No tiem apmēram 8000 ligzdas atrodas uz elektrolīniju balstiem, kas elektrības tuvuma dēļ nav droša ligzdošanas vieta. Jāņem vērā, ka balto stārķu ligzdas svars ir vidēji 400-600 kilogrami, bet ilggadējās ligzdas, īpaši salīstot, var svērt pat tonnu. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā turpina uzstādīt metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Skaties tiešraidi:
