Baismīgais bizness18

Tomēr Rože nerimās Viņs nolīga privātdetektīvu, bijušo policijas izmeklētāju Johanu Dreizeru. Viņš sāka ar to, ka mēģināja noskaidrot, kas izgatavo tādas galvas. Noskaidrojās, ka Hivaro cilts indiāņi,kuri bija slaveni ar šo galvu izgatavošanu  tie tomēr nav- viņi tagad kaut ko tādu dara tikai pēc mirušā tuvinieku īpaša pasūtījuma, un tas maksā $30 000. Tomēr no kaut kurienes šie "suvenīri" nāca, jo to bija ne mazums dažādu Eiropas valstu veikalos. Tatad tos kaut kur izgatavo masveidā. Praktiski tās visas bija nēģeru galvas, balto galvas gadījās ļoti reti. Vairumtirdzniecības veikals, no kurienes tās nāca, atradās Londonā, uz kurieni arī devās Dreizers. 

Eksperti pastāstīja, kā Hivaro  izgatavo šādas galvas- no izmērcētas galvas novelk ādu kopā ar matiem. Pēc tam ādu vāra speciālā zāļu maisījumā. Ta kļūst mīksta, elastīga un samazinās izmēros. To piepilda ar sīkiem oļiem un aizšuj. Rezultāta sanak cilvēka galva tenisa bumbiņas lielumā, saglabājot sejas vaibstus. Beigās galvu pakar virs pavarda, kura dūmos  konservācijas process tiek pabeigts. Katrā ziņā patreiz tsantsa ir ārkārtīgs retums, kuru ļoti ciena kolekcionāri. Eksperti bija ļoti pārsteigti par tsantsas izgatavošanu  vairumā. Hivaro indiāņi šo noslēpumu neizpauž , to zina tikai daži viņu priesteri, tapēc pat etnogrāfiem tsantsas izgatavošanas tehnoloģijas ir zināmas visai virspusēji. 

 Etnogrāfi apgalvoja, ka šī metode nekad agrāk nav bijusi zināma Āfrikā, no kurienes, pēc visa spriežot, ieplūst šīs galvas. Dreizers uzzināja, ka tsantsa nokļūst Londonā no Harares, kur arī atrodas tikai pārkraušanas punkts, saistīts ar šaubīgu organizāciju, kura savukārt ir saistīta ar melno teroristu grupējumiem, un kuras centrs atrodas Centrālāfrikas republikā- vietā, kur strādāja Mihaela Rože dēls! Un drosmīgais detektīvs devās uz valsti, kurā toreiz valdīja cilvēkēdājs Bokasa. 

Eiropieši, kuri strādāja šeit pēc kontrakta, neriskēja doties tālāk par pilsētas nomalēm. Detektīvs uzzināja, ka pilsētā bieži pazūd cilvēki- gan melnie, gan baltie. Dodas uz biznesa sarunām un neatgriežas. Detektīvam ieteica nekur neiesaistīties, pat ja tas viņam solītu zelta kalnus. Dreijers gaidīja, kad viņam kaut ko piedāvās...un reiz nezināms melnais piedāvāja viņam pirkt zelta tīrradni, solot pārdot vēl divdesmit līdzīgus. Viņi norunāja satikties vakarā. Saimnieks piedāvāja viskiju. Bet Dreizers sajuta ko nelāgu, īpaši redzot, ka saimnieks dzert it nemaz nesteidzas. Viņš izrāva no kabatas koltu un pielika pie āfrikāņa deniņiem. Pārbiedētais nēģeris atzinās, ka viņam bija uzdots noindēt Dreizeru. Pēc līķa bija jāierodas cilvēkiem no villas upes otrā krastā. 
 

. Kopā ar sabiedroto- beļģi, kuram bija pazudis draugs, viņi sāka noverot noslēpumaino villu. Villa tika labi apsargāta, posteņi stāvēja jau labu gabalu no tās. 

Draugi noskaidroja, ka pie villas regulāri piebrauc kravas mašīnas džipu pavadībā, kuros atrodas bruņota apsardze. Lietainā naktī Dreizers ar beļģi ievēroja uzreiz trīs piebraukušas kravas mašīnas. Lietus sezonā pāri upei mašīnas ceļ prāmis, un, kamēr mašīnas gaidīja pārcelšanu, viņi izmantoja iespēju iemest aci kravas kastēs. Tās bija pilnas ar līķiem. 

Dreizers iedomājās, ka tā ir laba iespēja iekļūt villā un paslēpās zem brezenta. Vairāk beļģis viņu nekad vairs neredzēja...

Tikai pēc 1979 gada apvērsuma, kad villu ieņēma armija, kļuva zināms tās noslēpums. Tur tika vesti cilvēku līķi gandrīz no visas Āfrikas. Augstā mirstība etniskajos konfliktos nodrošināja galvu medniekus ar laupījumu. Galvu izgatavošanas tehnoloģiju līdz galam zināja tikai viens bandas dalībnieks- ekvadorietis ar iesauku Karalis Koko..Viņam bija izdevies iedvest pārējiem, ka tsantsas izgatavošanas process ir saistīts ar maģiju, un bez viņa bandītiem neiztikt. 

Tapēc bandīti cienīja Kokto un turēja viņu zelta vērtē- viņš nevarēja spert ne soli ārpus villas, toties tajā tiešam dzīvoja kā karalis. 

Uzskatīja, ka viņš bija indiāņu priestera dēls, kurš sarāvis saites ar dzimteni. Viņs mēdza staigāt kails un apkāries ar rokassprādzēm. Viņš pastavīgi pieprasīja, lai viņam ved jaunavas, lai viņš no viņām varētu iegūt enerģiju tsantsas izgatavošanai. Koko nogalināja neskaidros apstakļos. Ar viņa nāvi galvu pārdošanas bizness apsīka. Tas notika apmēram tajā laikā, kad villā nokļuva Dreijers. Ar šo lietu saistītie cilvēki uzskata, ka tieši viņš nogalināja Kokto, tiesa, arī pats neiziedams sveikā. Detektīvs zināja, uz ko gāja, kad ielīda līķu pilnajā kravas mašīnā...

Kokto izstrādājumi pēc dažiem gadiem sapuva- ir saglabājušies tikai daži- iekonservēti formalīnā- acīmredzot viņš aizstāja Dienvidamerikas zāles ar vietējām, Āfrikas, un tas nenāca par labu baiso  suvenīru kvalitatei.