Atrast zeltu Latvijā? Viegli...9

Atrast zeltu un kļūt bagātam-šāds sapnis bijis daudziem cilvēkiem. Tas dzinis zelta meklējumos, no kuriem labāk pazīstami “zelta drudži” 19.gadsimta Amerikā. Tos popularizējuši gan Džeka Londona un mazāk populāru rakstnieku romāni un stāsti, vēlāk dažādas TV ekranizācijas. Mūsdienu versijas zelta meklētāju gaitas atspoguļotas populārajos Discovery kanālos.

Daudzi droši vien ar nožēlu nodomā, cik gan žēl, ka Latvijā nevar atrast zeltu. Vai tā tas patiešām ir?

Ir ziņas par padomju laikos Latvijā Kurzemes upēs atrastajiem smilšu graudiņiem, kas iegūti pēc Klondaikas zelta skalotāju metodes-ar skalojamo bļodu. Atrastais zelts bijis niecīga izmēra un daudzuma-smilšu graudiņa lielumā. Ģeologi uzskata, ka šis zelts līdz ar morēnas nogulumiem atnests no Skandināvijas.

Savukārt, kā norāda S.Benfelde („Vides vēstis”, Nr.3 (78) 2005), urbumos pie Limbažiem un Staicelē 600-700 metru dziļumā var atrast daudzus minerālus, turklāt to spektrālā analīze uzrāda arī zelta klātbūtni.

Kopumā pierādīts, ka zelts Latvijā ir, jo tas atklāts vairākos 100–200 metru dziļurbumos. Taču dzeltenā metāla koncentrācija ir tik niecīga-0,008 grami uz tonnu iežu, ka tā ieguve ir pilnīgi neizdevīga.

Ja jau zelta nav tik daudz uz sauszemes, varbūt to var meklēt jūrā? Latvijai ir gara jūras līnija, plaši teritoriālie ūdeņi un zelta ieguve no jūras varētu būt ļoti izdevīga un pieejama.

No jūras šelfa zeltu mūsdienās iegūst Aļaskā un Kanādā (tas tiek vienkārši sūknēts ar jaudīgiem sūkņiem no jūras dibena), turklāt koncentrācija ir visai augsta 5-50 grami uz tonnu. Diemžēl, Latvijas šelfā ziņu par pieejamām zelta ieguves iespējām nav, ja neskaita "melno zeltu"-naftu.

Par “melnā zelta” ieguves perspektīvām Latvijā varēs spriest pēc gadiem, lai gan nepatikšanu ar šo derīgo izrakteni jau bijis pietiekami-piemēram, “naftas kari” ar kaimiņiem lietuviešiem ap 1995.gadu, kad abu valstu savstarpējās attiecības bija nokaitētas līdz baltkvēlei.

Ja nav zelta šelfā, varbūt to var iegūt no jūras ūdens? Zelta saturs jūras ūdenī tika konstatēts vēl 1872.gadā. Kopš tā laika bija vairāki mēģinājumi atklāt ekonomiski uzdevīgu tā ieguves veidu, taču ar panākumiem tas nevainagojās. Zināmākā zelta ieguves metode no jūras ūdens ir Vācijas zinātnieka Friča Gabera 1920.-1927.gadā izstrādātā.

Pilnīgā slepenībā 1925.gadā Vācijā tika finansēts projekts, kura ietvaros F.Gabers ar kuģi “Meteors” apbraukāja pasaules okeānus, lai noņemtu ūdens proves un noteiktu kurās vietās zelta koncentrācija ūdenī ir vislielākā. Šo programmu finansēja arī vairāki uzņēmumi, no kuriem pazīstamākais arī mūsdienās ir vācu zelta pārstrādes rūpnīca Degussa. Diemžēl, atklājās, ka no jūras ūdens 15 tonnām varētu iegūt vien 0.09 miligramus zelta.

Tātad, īsā atbilde jautājumam “vai Latvijā ir zelts” varētu būt “Jā, ir”. Taču vai to "būtu izdevīgi iegūt"-atbilde ir "nē".

Nelielu mierinājumu apbēdinātie piedzīvojumu meklētāji tomēr var rast. Zināms, ka katra cilvēka organismā ir aptuveni 10 mg zelta. Pārsvarā tas koncentrējies kaulos, aknās un sekmē smadzeņu darbību.