Patiesībā reti kurš prot pareizi noformulēt to, kas ir apziņa, un priekšstatu pašam par sevi. Kas ir «es»?
«Es esmu jēdziens», «Es esmu tēls?» «Vai es esmu personība?», «Vai es esmu Dievs?»…
Mēs varam sacīt, ka apziņa ir cilvēka «augstākais Es». Apziņa ir pats būtiskākais personības aspekts, kas ir mūsu domāšanas, emociju un visas uzvedības pamatā.
Vēdu literatūra, kas saglabājusies līdz mūsdienām, satur nenovērtējamu informāciju par apziņas attīstības tehnoloģiju.
Senajā vēdiskajā civilizācijā zināšanas par apziņu bija pieejamas pilnībā.
No Tonija Neidera uzrunas 2012. gada prezentācijā par tēmu «Zinātne, Apziņa, Vēda un Es – Mahariši Mahešs Jogi Zināšanu dāvana visai pasaulei»:
«Viss ir viens veselums. Kāds ir atoms, tāds ir arī Visums. Kāds ir cilvēka ķermenis, tāds ir arī kosmiskais ķermenis. Šī seno Vēdu zināšanu gudrība caurstrāvoja arī visas senās tradīcijas.
Bībelē teikts: «Cilvēks ir radīts pēc Tā Kunga tēla un līdzības»,
Korānā: «Uz zemes ir Dieva atstātas zīmes tiem, kas patiesi tic, tās ir mūsos, vai tad jūs neredzat?»
Dao: «Debesu valstība pieder cilvēkam»,
Islāma tradīcijā: «Uzskati sevi par niecīgu daļiņu, kaut arī tevī ir Visums»,
kristietībā, Jaunajā Derībā: «Dieva valstība ir jūsos».
Vēdisko zināšanu informācija ir saglabāta slēptās formās un izteikumos jebkuras pasaules tautas kultūras mantojumā – svētajās grāmatās, leģendās, tradīcijās, dziesmās… ir vienkārši jāiemācās redzēt Vēdas, izprast šīs zināšanas un lietot tās ikdienas dzīvē.
Mūsdienu reliģijas laika gaitā arī daudz ko pārņēmušas no Vēdu mācībām, un atsevišķi to elementi, kaut arī nedaudz pārveidoti, ir ieņēmuši stabilu vietu reliģiskās pārliecības sistēmā.
