Nu kā, vai sals jau mazliet iekoda šnobelī?! 😛
Vēl vakar laiciņš gavilēja un sauktin sauca ārā nākt. A par ko nē? Nav ko iekšā nosūnot, dodamies lūkot, daba vienmēr ko jaunu mums atklāj. Tā tikai šķiet, ko nu tur redzēt, te jau cik reizes ir iets! Ha, cik reizes ej, tik reizes arī no jauna ko atklāj. Jo dabā viss mainās, pat ne pa dienām, bet pa stundām un minūtēm. Spēj tik tvert! A ja nepaspēji, tātad nokavēji 😛
Saulrieta fonā vārnucis zīmējas,
Savādas skaņas dziesmā rīmējas.
Riet saule aiz tilta
Un Daugavā slīd.
Odziņa pie odziņas
Kopā tā kā podziņas.
Kā nu eZZiiC bez sēnēm,
Vāca tās maigi un lēnām.
Bērzs bez galotnes un lapām,
Tikai piepes atklāj skatam.
Auga dažas stadijas
Te pa ceļam gadījās.
Kaija sēž stabiņā,
Pašā staba galiņā!
Kādu putnu meklē tā,
To, kurš klaiņo apakšā.
Kokiem lapas nokritušas,
Krūmiņam palikušas.
Sīki, mazi žagariņi
Sarkanām lapiņām.
