Ir dažas dzīvnieku sugas, kuras ir bijušas tik ļoti pievilcīgas, ka cilvēki ir pamanījušies to apēst, pilnībā. Lai arī izmiršanas iemesli var būt dažādi, tieši šīs sugas ir tās, kuru izmiršanas iemesls ir cilvēks.
6 dzīvnieki, kurus cilvēki noēda līdz to izmiršanai14
137
0
Attēls no: upload.wikimedia.org
Dodo - Raphus cucullatus
"Miris kā dodo." Jā. Šie nelidojošie, uz zemes ligzdojošie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā Indijas okeānā. Lielāki par tītariem, dodo svēra aptuveni 23 kg un tiem bija zili pelēks apspalvojums un liela galva. Putniem nebija dabisko ienaidnieku. Portugāles jūrnieki, kas tos atklāja ap 1507. gadu, un citi jūrnieki ātri iznīcināja dodo populāciju kā vieglu svaigas gaļas avotu saviem ceļojumiem. Vēlākā pērtiķu, cūku un žurku ievešana salā izrādījās katastrofāla nīkuļojošajiem putniem, jo zīdītāji mielojās ar dodo neaizsargātajām olām. Pēdējais dodo tika nogalināts 1681. gadā. Diemžēl ir ļoti maz zinātnisku aprakstu vai muzeju eksemplāru.
Attēls no: commons.wikimedia.org
Stellera jūrasgovs - Hydrodamalis gigas
Stellera jūras govis 1741. gadā atklāja vācu dabaszinātnieks Georgs V. Stellers, un tās savulaik apdzīvoja Komandoras salu piekrastes apgabalus Beringa jūrā. Stellera jūrasgovis, kas ir daudz lielākas par mūsdienu lamantīniem un dugongiem, bija 9–10 metrus garas un svēra aptuveni 10 tonnas. Šie masīvie, paklausīgie dzīvnieki peldēja pie piekrastes ūdeņu virsmas, bet diemžēl tiem bija maz iespēju iegremdēties. Tas padarīja tos par viegliem mērķiem krievu roņu mednieku harpūnām, kas tās novērtēja kā gaļas avotu garos jūras braucienos. Nogalināšana bieži bija nesaudzīga, un suga tika iznīcināta līdz 1768. gadam, mazāk nekā 30 gadus pēc tās pirmās atklāšanas. Mūsdienās nav saglabātu eksemplāru.
Attēls no: commons.wikimedia.org
Ceļotājbalodis - Ectopistes migratorius
Kādreiz ceļotājbalodis bija slavens ar saviem milzīgajiem bariem, kas dienām ilgi aptumšoja debesis, 1900. gadu sākumā tika nomedīts līdz izzušanai. Miljardiem šo putnu kādreiz dzīvoja Ziemeļamerikas austrumos un pēc izskata bija līdzīgi sēru balodim. Kamēr amerikāņu kolonisti apguva rietumus, ceļotājbaloži tika nokauti to gaļas dēļ un ar dzelzceļa vagoniem tika nosūtīti pārdošanai pilsētu tirgos. Mednieki bieži iebruka savās ligzdošanas vietās un iznīcināja veselas kolonijas vienā vairošanās sezonā. No 1870. gada sugas samazināšanās kļuva tik strauja, ka tika veikti daži neveiksmīgi mēģinājumi putnus audzēt nebrīvē. Pēdējais zināmais ceļotājbalodis, vārdā Marta, nomira 1914. gada 1. septembrī Sinsinati zoodārzā Ohaio štatā.
Attēls no: upload.wikimedia.org
Eirāzijas taurs - Bos primigenius primigenius
Viens no mūsdienu liellopu priekštečiem Eirāzijas taurs bija liels, savvaļas vērsis, kas kādreiz dzīvoja Eiropas, Sibīrijas un Vidusāzijas stepēs. 1,8 metrus augstais ar ievērojamiem, uz priekšu izliektiem ragiem Eirāzijas taurs bija pazīstami ar savu agresīvo temperamentu un tie cīnījās senās Romas arēnās. Kā medījamie dzīvnieki Eirāzijas tauri tika pārmērīgi medīti un pakāpeniski izmira daudzās vietās visā to areāla teritorijā. Līdz 13. gadsimtam populācijas bija tik ļoti samazinājušās, ka tiesības tos medīt bija tikai muižniekiem un karaliskajām mājsaimniecībām Austrumeiropā. 1564. gadā medību uzraugi karaliskajā aptaujā reģistrēja tikai 38 dzīvniekus, un pēdējā zināmā Eirāzijas mātīte nomira Polijā 1627. gadā no dabīgiem iemesliem.
Attēls no: commons.wikimedia.org
Milzu alks - Pinguinus impennis
MIlzu alks bija nelidojošs jūras putns, kas vairojās kolonijās akmeņainās salās Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, proti, Senkildā, Fēru salās, Islandē un Funkas salā pie Ņūfaundlendas. Putni bija aptuveni 75 cm gari, un tiem bija īsi spārni, ko izmantoja zemūdens peldēšanai. Pilnīgi neaizsargātos milzu alkus nogalināja mednieki, lai iegūtu pārtiku un ēsmu, īpaši 1800. gadu sākumā. Milzīgu skaitu sagūstīja jūrnieki. Pēdējie zināmie īpatņi tika nogalināti 1844. gada jūnijā Eldejas salā, Islandē, lai iegūtu muzeja kolekciju.
Attēls no: commons.wikimedia.org
Spalvainie mamuti - Mammuthus primigenius
Pateicoties vairākiem labi saglabājušajiem, sasaldētajiem ķermeņiem Sibīrijā, spalvainais mamuts ir vispazīstamākais no visām mamutu sugām. Šie masīvie dzīvnieki izmira aptuveni pirms 7500 gadiem, pēc pēdējā ledus laikmeta beigām. Lai gan klimata pārmaiņām noteikti bija nozīmīga loma to izzušanā, jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēki varēja būt arī viņu izmiršanas dzinējspēks vai vismaz galīgais iemesls. Plašas medības un sasilstošā klimata radītā spriedze ir nāvējoša kombinācija, un šķiet, ka pat varenais mamuts nevarēja izturēt cilvēku apetīti mainīgajā pasaulē.
Tev patiks šie raksti
.jpg){kind=link}
