Katrs mēs esam nedaudz dīvains un savā ziņā interesants, bet ir tādas lietas, kuras mēs darām visi, bet atzīstais tikai retais. Kāpēc tā ir? Es nezinu.
21 dīvaina lieta, kuru dara visi cilvēki, bet tikai retais to atzīst25
Mēs vienmēr mēģinām izskatīties nopietni, kad domājam par visstulbākajām lietām. Un tad, kad kāds mums pajautā, par ko mēs tā domājam, jo izskatās, ka plānojam izgudrot velosipēdu no jauna, mēs uz ātro mēģinam izdomāt kaut ko normālu.
Un nereti mēs arī iztēlojamies, ka esam mūzikas videoklipā vai uz skatuves, kad skan kāda iecienīta dziesma. Nereti pat cilvēki, ejot gulēt, uzliek fonā mūziku un iztēlojas, ka ir savā koncertā.
Savukārt tad, kad mēs atrodamies vieni, mēs uzvedamies nekulturāli un ēdam tā kā kāmīši, aizbāžot visu aiz vaigiem.
Kā arī izdomājam interesantus veidus, kā sevi motivēt, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Piemēram, lasot grāmatu, ik pēc 20 lapām apbalvojam sevi ar kādu našķi.
Un nagus griežam mēs arī kā tādi mežoņi. Telpai mājās nav nozīmes, kā arī ne vienmēr mēs tos nogrieztos nagus uzreiz savācam. Dažreiz tie nonāk pagultē, dažreiz pazūd paklājā, bet ir cilvēki, kuri to dara arī vannā vai duškabīnē.
Par ēšanu vispār nesāksim - mēs bieži vien ēdam gultā un pēc tam guļam drupatās.
Kā arī nemanāmi sabojāsim gaisu, bet izliksimies, ka par to neko nezinām.
Pat friziera apmeklējums var mūs sarūgtināt, bet mēs nekad neteiksim, ka mums nepatīk rezultāts.
Mēs ostām zeķes un t-kreklus, lai pārliecinātos, ka tie vēl nesmird tik traki, lai varētu uzvilkt vēl vienu reizi.
Kā var teikt, ka mēs dzīvojam slikti, ja orientējamies uz akcijas precēs veikalā? 3 par 2 preču cenu? Paņemsim divus tādus komplektus tak!
Neviens, es atkārtoju, neviens nekad neatzīs to, ka seko saviem bijušajiem sociālajos tīklos, jo tik ļoti interesē, kā viņiem iet. Nereti tas izvēršas tik tālu, ka tiek veidoti pat speciāli jauni profili.
Ja netiek plānots iziet no mājas, tad mēs nepūlamies izskatīties kā normāli cilvēki. Lieliska diena, lai to pavadītu netīrās trenuškās.
Mēs rakstām ironiskus komentārus zem draugu un paziņu ierakstiem sociālajos tīklos. Tas, kas izskatās kā jauks komentārs, nevienmēr nozīmē to, ka tā arī tas ir domāts.
Taču mēs paši vienmēr rūpējamies par to, lai nekas apkaunojošs mūsu pašu sociālajos tīklos nekad netiktu atrasts.
Mēs pildām visus dīvainos testus, kurus atrodam internetā. «Kāda maize Tu esi?» Vajag noskaidrot. «Kurš Simpsonu tēls Tu esi?» Bez šīs informācijas dzīvot nav iespējams!
Nereti mēs sakām, ka mums tie dzīvnieki nemaz tik ļoti nepatīk, bet mirklī, kad tie aizmieg uz mums, mēs neuzdrošināmies kustēties.
Mēs visi runājam ar sevi. Dažreiz tās sarunas ir tik nopietnas, ka noved arī pie strīda. Jā, mēs strīdamies paši ar sevi. Cik interesanti, vai ne?
Tā viena karotīte vai krūzīte, kura vientuļi gaida mirkli, kad tiks aiznesta no istabas uz virtuvi. Jau mēnesi. Varbūt divus. Vai pat trīs. Mēs visi dažreiz esam slinki.
Mēs gandrīz vienmēr uzturamies tualetē ilgāk nekā vajadzētu.
Mēs bieži vien ejam uz tualeti, lai tikai sakārtotu apakšveļu, kas ir salīdusi tur, kur nevajag.
Un mēs nereti ejam divatā uz tualeti, lai nebūtu jāstāv vienatnē rindā uz to. Tā arī ir atbilde tam, kāpēc sievietes parasti dodas divatā uz labierīcībām klubiņā.