Vai esi piedzīvojis ko pārdabisku?
13 cilvēku paranormālie stāsti, kas liks uzmesties zosādai0
1. Kad apciemoju savus radus citā pilsētā, mani pārņēma sajūta, ka nekavējoties vajag atrast brāli (viņš dzīvē bija aizgājis neceļos). Braukāju pa pilsētu un meklēju viņu, pārbaudot visus grāvjus, tiltus, ezerus un pārējo, ko varēju iedomāties, bet bez panākumiem. No rīta saņēmu zvanu, ka naktī brālis nomiris.
2. Kopā ar mammu braucām mašīnā. Vienā pusē ceļam bija mežs, otrā pusē – pļava, aiz kuras bija pilsētiņa. Pēkšņi ieraudzīju kaut ko, kas izskatījās kā noliekusies sieviete. Viņai bija pretīga āda, nebija drēbju un uz galvas bija vien dažas matu šķipsnas. Viņa skrēja ceļam pāri ātrāk, nekā to būtu varējis izdarīt cilvēks. Viņas rokas nekustīgi karājās gar sāniem, tomēr zemei nepieskārās. Likās, ka mans prāts izspēlē jokus, līdz brīdim, kad blakus sēdošā mamma skaļi iesaucās: ‘’Kas, pie velna, tas bija???’’
3. Gāju pa pilsētu. Pēkšņi bez redzama iemesla pirms gājēju pārejas saplīsa mana kurpju šņore (kuru biju nopircis nesen). Pieliecos, lai sasietu auklu vietā, kur tā bija saplīsusi. Sekundes vēlāk vietā, kurā es būtu atradies uz gājēju pārejas, ietriecās mašīna, ievainojot 3 cilvēkus, no kuriem viens bija smagā stāvoklī. Kurpju aukla mani izglāba.
4. Gulšņāju istabā un redzēju maza radījuma ēnu (aptuveni 30 cm garu) izskrienam no vecāku guļamistabas. Dzirdēju arī radījuma soļu skaņu. Kad jautāju mammai, viņa teica, ka neko nav pamanījusi. Komentārs no cita lietotāja: «Zinu divus savstarpēji nepazīstamus cilvēkus, kuri ir redzējuši ko līdzīgu. Noteikti negribu redzēt pats.»
5. Mēs ar brāli bijām nakts pārgājienā mežā un redzējām gaismas lodes, kas paceļas no zemes. Tas notika nepilnus 20 metrus no mums.
6. Man bieži ir miega paralīze. Līdz šim esmu redzējis daudzas baisas lietas: garu un tievu vīru uz sliekšņa; mazu un tumšu vīriņu, kurš uz visām četrām ieskrien man istabā; kalmāru man blakus gultā; mirdzošas lodes virs manis; sievieti kāzu kleitā, kura soļo pāri manai istabai; mirdzošus simtkājus uz manas segas; spīdīgas skudras uz grīdas; sarkanmelnu zirnekli uz naktsgaldiņa.
7. Daudzus gadus atpakaļ mans vīrs bija komandējumā otrā Zemes malā. Paņēmu kaķus gultā un skatījāmies TV. Pēkšņi mētelis no skapja ‘’izpeldēja’’ no skapja, pavirzījās pāris metrus un nokrita uz grīdas. Kaķi izleca no gultas, es sāku kliegt. Vairs nekad tā nav noticis.
8. Iegāju dušā un dzirdēju čukstus sev aiz muguras, kā arī jutu trīs piesitienus sev uz pleca. Mājās biju vienatnē.
9. Kad man bija 12 gadu, kopā ar tanti un brālēnu devāmies uz Taho ezeru. Vienu nakti motelī redzēju melnu ēnu, kas kustas pa sienu manā virzienā. Tad figūra ‘’iznāca’’ no sienas, pārvēršoties par melnu cilvēkveidīgu būtni melnā mētelī un ar kapuci. Figūra stāvēja manas gultas galā. Kad no rīta pamodos, gultas galā uz paklāja bija iededzināts pleķis un pelnu čupiņa.
10. Kādu laiku atpakaļ strādāju morgā. Mans uzdevums bija mirušo mazgāšana un sakopšana, lai varētu tos atdot tuviniekiem. Reiz dzirdēju slāpētu čukstu savā ausī, kurš teica: «Paldies!» Nekad to neaizmirsīšu.
11. Maniem vecvecākiem reiz piederēja vecs mūzikas atskaņotājs, kuru iedarbināt varēja tikai ar atslēgu. Kādu vakaru visa ģimene bija sapulcējusies kopā un mēs sarunā pieminējām vecmāmiņu. Tajā brīdī vecais mūzikas atskaņotājs, kuram neviens nebija pieskāries mēnešiem ilgi, uz pāris sekundēm sāka spēlēt.
12. Kad man bija 15 gadu, man bija sapnis, ka sēžu mašīnā un man garām iet meitene. Viņa apstājas, paskatās uz mani un uzsmaida. Vairākus gadus vēlāk pārvācos uz citu valsti, lai studētu mašīnbūves tehnoloģijas. Otrā kursa laikā man tika dots uzdevums izjaukt mašīnu pa detaļām. Biju ticis līdz bremžu izjaukšanai, paskatījos uz augšu... un tur viņa bija- meitene no sapņa. Smaidot. Izrādās, ka viņa mācās manā kursā. Mēnesi vēlāk devāmies kopīgās pusdienās, nolēmu viņai izstāstīt par savu sapni. Izrādās, ka viņai tolaik bija tieši tāds pats sapnis, tikai no sava skatu punkta.
13. Es un mans vecākais brālis Kriss izskatāmies ļoti līdzīgi. Uzaugot bieži tiku saukts par Krisu, pat ģimenē. Pieaugot nācās daudz ceļot, tai skaitā, protams, uz vietām, kur mans brālis nekad nav bijis. Lai kur es dotos, katru reizi, kad kāds sajauca manu vārdu, vienmēr tiku saukts par Krisu.