11. Saeimas deputāte - Ina Druviete4

Ziemeļvalstu Padomes studiju grants Stokholmas un Oslo universitātē (1993).

Ziemeļvalstu Padomes studiju grants Roskiles universitātē (1995).

ASV Fulbraita stipendija Pitsburgas universitātē (1996-1997).

Stažēšanās Rokfellera fonda Belladžo Pētījumu un konferenču centrā (2000).

Darba pieredze

LR 8., 9., 10., 11.  Saeimas deputāte.

11.              Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja.

      10. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja.

LR izglītības un zinātnes ministre (2004-2006).

      LR 8. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja..

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore (kopš 1997).

LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece (kopš 1992).

Vairāk nekā 330 publikācijas.

Mācību diafilma “Ievērojamākie latviešu valodnieki” un komentāri. Metodiski ieteikumi 11. klases latviešu valodas skolotājiem. R.: IM, 1987, 26 lpp.

Valoda un etnoss. R.: Latvijas Zinību b-ba, 1990. - 40 lpp.

Kārlis Mīlenbahs. - R.: Zinātne, 1990. - 283 lpp.

Ievads valodniecībā. Ceļvedis specialitātes labirintos. R.: LU, 1994, 32 lpp.

Valodas politika: pasaules pieredze Latvijai. R., LZB, 1994. - 52 lpp.

Druviete I., Baltaiskalna D., Ernstsone V., Poriņa V. Latvijas valodas politikas analīze: ekonomiskie aspekti. R.: Mācību apgāds, 2001, 36 lpp.

Druviete I., Gavriļina M. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. R.: Puse Plus, 2003, 54 lpp.

Skatījums. Valoda, sabiedrība, politika. R., LU Akadēmiskais apgads, 2010, 240 lpp.

Dalība starptautiskās un Latvijas profesionālajās apvienībās un politiskajas organizācijās:

Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (European Federation of National Institutions for Languages, EFNIL) viceprezidente (2006-2010).

Latvijas Zinātnieku savienības biedre.

Latvijas augstskolu profesoru apvienības biedre.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekle (2002-2004).

Starpparlamentu savienības Latvijas delegācijas locekle (2006-2009).

EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekle (2010-).

2002. un 2006. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Jaunā laika saraksta. 2008.gadā I.Druviete pievienojās tiem Saeimas deputātiem, kuri izstājās no Jaunā laika. Tāpat kā citi bijušie Jaunā laika biedri, I.Druviete atteicās pildīt pirms vēlēšanām doto solījumu nolikt Saeimas deputātes mandātu gadījumā, ja viņa pamet Jauno laiku. Neilgi pēc izstāšanās no Jaunā laika viņa pievienojās jaundibinātajai Pilsoniskajai savienībai. 2011.gadā “Pilsoniskā savienība”, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai izveidoja kopīgu partiju “Vienotība”.

Latviešu valoda Latvijā ir un būs vienīgā valsts valoda, vienlīdzīga latviešu un krievu valodas lietošana mūsu valstī nav iespējama. Latvija ir dibināta latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību rezultātā, un latviešu valoda ir šīs zemes un šīs valsts pamats un arī sabiedrības integrācijas pamats. Mēs varam runāt par daudziem un dažādiem sabiedrības integrācijas aspektiem, bet latviešu valodas kā valsts valodas loma ir un paliek svarīgākā. Visi pārējie sabiedrības integrācijas jautājumi, manuprāt, ir vieglāk atrisināmi. Pat vēstures izpratne nav šķērslis. Šķērslis ir valsts valodas lietojums un attieksme pret to.

Cīnās par zinātniskās darbības pienācīgu finansējumu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete 2013. gada februāra sākumā nosūtījusi aicinājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nodrošināt zinātniskās darbības finansējuma atbilstību Zinātniskās darbības likumam, Eiropas Savienības kopīgajiem mērķiem un intelekta ekonomikas izveides ilgtermiņa interesēm. Zinātniskās darbības likums nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izglītības un zinātnes ministrija, veidojot 2013.gada budžetu, zinātnei ne tikai nepieprasīja papildu finansējumu, bet to pat samazināja, šo iemeslu dēļ daudzu zinātnes nozaru pilnvērtīga pastāvēšana un zinātniskā personāla atjaunotne ir apdraudēta.

2013.  gada valsts budžetā zinātnei ir ieplānoti 17,417 miljoni latu, kas ir mazāk par 0,12% no plānotā IKP apjoma. Komisijas vadītāja rosina papildus nodrošināt finansējumu zinātnes attīstībai 6 251 837,60 latu apmērā.

Vēlas jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumu.

Ir jāveido jauns Augstākās izglītības un zinātnes likums. Tomēr diskusijas par atsevišķiem pantiem nebūs veiksmīgas, ja nevienosies par pamatprincipiem, kā nodrošināt, lai mūsu augstākā izglītība būtu gan laba, gan konkurētspējīga ― lai tā nes veiksmi mums pašiem un to ciena pasaulē.

Augstākā izglītība ir gan priekšnoteikums mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai, gan intelektuālās izaugsmes nodrošinātāja, un tās pilnveidē esam ieinteresēti mēs visi. Mūsu valsts nedrīkst būt tikai intelektuālā produkta pircēja, tai jāspēj radīt jaunas idejas visās zinātnes nozarēs

Profesionāļu un politikas ekspertu pienākums ir nodrošināt nepieciešamo juridisko ietvaru, lai zinātniskās telpas attīstībai nepieciešamā idejas, atbilstu valsts pārvaldes pamatprincipiem, ievērotu sabiedrības intereses un dotu skaidru plānu nākotnes virzībai.