10 jautājumi par miegu..3

3. Kad būtu jāgriežas pie ārsta?

Pie ārsta vajadzētu doties, ja problēmas ar gulēšanu (bezmiegs, pārlieka miegainība) ilgst vairāk nekā pāris nedēļu vai kaut vai tikai pāris dienu, taču ļoti pasliktina pašsajūtu.

4. Kādas sekas var būt šo problēmu nerisināšanai?

Bez miega nevar dzīvot, un sekas neatrisinātiem miega traucējumiem var būt nopietnas, sākot ar palielinātu risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un psihiskām slimībām (arī depresiju), nespēju koncentrēties un atmiņas traucējumiem.

Miegam ir vairākas stadijas: ātrais un lēnais miegs, un pētnieki visā pasaulē cenšas noskaidrot, kā cilvēka veselību, garastāvokli un dzīves kvalitāti ietekmē traucējumi šo stadiju maiņā. Mēģinājumi ir apstiprinājuši: ja cilvēkam ļauj gulēt kaut vai visu dienu, bet pamodina ikreiz, kad sākas ātrā miega stadija, cilvēks lēni zaudē darbaspējas, dzīves kvalitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai netiktu izjaukts miega ritms. Pat ja nogulēto stundu skaits ir pietiekams, bet ritms nav pareizs, cilvēks pamostas noguris.

5. Vai cilvēks pats spēj kaut ko darīt, lai mainītu savu miega ritmu?

Miega ritms parasti ir fizioloģiski pareizs, un cilvēki to grauj ar nepareizu dzīves režīmu vai kaitīgiem ieradumiem - vakarā lietojot alkoholu vai kofeīnu saturošus dzērienus, pārēdoties utt. Miega ritms var tikt traucēts, lietojot medikamentus, un pašlaik zinātnieki pastiprināti pēta, kuri medikamenti neietekmē miega struktūru.

7. Vai tam ir būtiska nozīme, vai cilvēks neredz vai redz miegā sapņus?

Zinātnieki ir pierādījuši, ka sapņo visi, tikai ne katrs pēc pamošanās atceras savus sapņus. Taču sapņi nav būtiskākais - nozīme ir tikai tam, kāda ir pašsajūta pēc pamošanās un vai cilvēks guļot patiešām ir atpūties.

8. Cik kaitīgi ir mēģināt tikt galā ar miega problēmām, dzerot reklāmklipā redzētas, aptiekāra vai draudzenes ieteiktas tabletes?

Ārsti neiesaka dzert zāles pašiem uz savu roku, jo visbiežāk pret bezmiegu lietotie medikamenti ir trankvilizatori, kuri ar laiku rada atkarību, bet pamatiemesls problēmām tā arī netiek atrasts un ārstēts. Vēl viens mīnuss - lielākā daļa šo zāļu jauc miega ritma struktūru. Cilvēks guļ, bet nav izgulējies un atpūties, līdz ar to problēma tikai samilst. Ja rodas īslaicīgas miega problēmas, tās var mēģināt atrisināt ar vienkāršiem līdzekļiem - zāļu tējām (labi palīdz vīgriežu tēja) vai baldriāna tabletēm. Ja miega traucējumi cilvēkiem parādās stresa situācijās, jācenšas atrisināt psiholoģiskās problēmas.

9. Ko drīkst un nekādā gadījumā nevajadzētu darīt pirms gulētiešanas, lai miegs būtu labāks?

Liela nozīme ir režīma ievērošanai: ideāli, ja cilvēks ceļas un dodas pie miera vienā laikā, jo tas padara miegu maksimāli efektīvu. Īpaši svarīgi režīmu ievērot ir bērniem. Fiziskas aktivitātes padara miegu dziļāku, taču tās var arī traucēt miegu, ja tiek veiktas neilgi pirms gulētiešanas (ieteicams vingrot ne vēlāk kā 3-4 stundas pirms miega). Nelabvēlīgu iemeslu uz miegu atstāj vēlīnas sātīgas maltītes un alkohola lietošana, kā arī smēķēšana pirms naktsmiera, jāievēro arī, ka pilnvērtīgam miegam vislabākā būs ne pārāk silta (16-180), tumša guļamistaba.

10. Kam nevajadzētu atrasties guļamistabā?

Ja ir tāda iespēja, guļamistabā nevajadzētu turēt ierīces, kas izdala elektromagnētisko lauku - datorus, televizorus, radio, jo pat izslēgtā stāvoklī šīs ierīces turpina to izdalīt. Turklāt televizora skatīšanās varbūt arī veids, kā atslēgties no domām, bet noteikti - ne pats labākais atpūtas veids, un cilvēkiem ar miega traucējumiem noteikti pirms miega nav ieteicams skatīties televīzijas pārraides. Noteikti nevajadzētu ļaut to darīt bērniem.