Vai Tev draud izdegšanas sindroms?

Vai Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka cītīgi dari lietas, centies un springsti visu semestri, bet pamazām spēki izsīkst un sākas problēmas?

Atpazīsti to sajūtu, kad gandrīz katru dienu ir hronisks nogurums un nomāktība, ir pienākumu kaudze, kas vienkārši riebjas?

Izdegšana - tas ir tad, kad cilvēks ilgstoši uzņemas pārāk daudz, neredz darbiem ne gala, ne malas. Bet nogurstot baidās pievilt vecākus, draugus vai kolēģus un turpina pārāk ilgi. Grib izpatikt visiem un baidās saņemt sliktu atzīmi. Ilgtermiņā tāds darbaholisms prasa pārāk daudz, sāk likties bezjēdzīgs - un arī ir bezjēdzīgs, ja "neatmaksājas" morāli vai materāli, ja nav silta atbalsta un iespējas labi atpūsties. To veicina un izsīkumu paātrina nesaskaņas ar ģimeni, kolektīvu vai draugiem. Pasaule kļūst par nepatīkamu, nomācošu un diezgan riebīgu vietu.

Aiziet, noskaidrosim, cik Tev tas ir aktuāli - esi nodzītais tips vai arī tomēr laimīgi apmierinātais?

--------

Papildus informācija ļoti izsmeļošā veidā:

http://psihosomatika.lv/public/files/MedicusBonus_04_02.pdf <-- superīgs materiāls

http://www.stopstress.lv/izdegsanas-sindroms/?gclid=CK7Vgduw09MCFeUp0wodKmQGwg

"Sindromam raksturīga tieši emocionāla izdegšana, kad vairs nav prieka sajūtas, zūd emocijas un parādās vienaldzība pret tuviniekiem un vienaldzība pret savām vajadzībām, ļoti nemanāmi mainās prioritātes. Cilvēks tad bieži dzird – “Tu esi izmainījies” un “Tev vajag vairāk padomāt par sevi”, bet pilnīgi ignorē tuviniekus.

Sindroms nemaz nav tik nekaitīgs, jo teiciens “nervu šūnas nav atjaunojas” ir zināmā mērā pareizs, jo ar katru “izdegšanu” arvien vairāk strukturālas izmaiņas centrālā nervu sistēmā var konstatēt. Izdegšanu vajag uztvert ka organisma lūgumu pēc palīdzības un attiecīgi rīkoties."

http://www.vegdist.lv/lv/page/publikacijas/izdegsanas-sindroms :

Emocionālajā sfērā: apātija, nevēlēšanās neko darīt, interešu trūkums, skumjas, nomāktība; nemiers, uzbudinājuma sajūta un bažas, īgnums. Lai cik dīvaini tas būtu, šādam cilvēkam raksturīgas pārmērīgas rūpes par citiem, tajā pašā laikā savu jūtu noliegšana un absolūta savu vajadzību ignorēšana. [..]

Un tā tālāk.