TVNETA kaut ko uzraku par radariem
Jau kopš tiem laikiem, kad tika izgudrotas pirmās automašīnas, cilvēkiem ir bijusi vēlme braukt ātri. Reizē ar pirmo automašīnu parādīšanos radās arī ceļu policija un pirmie ātruma ierobežojumi.
Ātruma mērīšanas radari
Mikroviļņu radari - ātruma mērīšanai izmanto Doplera efektu. Izstaro mikroviļņu signālu, kas atstarojas pret transportlīdzekli. Atkarībā no transportlīdzekļa ātruma tiek izkropļota/mainīta atstarotā signāla frekvence un iekārta aprēķina pārvietošanās ātrumu. Ja auto tuvojas radaram frekvence kļūst augstāka, ja attālinās zemāka. Galvenais trūkums - ar mikroviļņu radaru nav iespējams noteikt, kuram auto pieder uzrādītais ātrums, ja automašīnas bijušas vairākas. Jau kopš tiem laikiem, kad tika izgudrotas pirmās automašīnas, cilvēkiem ir bijusi vēlme braukt ātri. Reizē ar pirmo automašīnu parādīšanos radās arī ceļu policija un pirmie ātruma ierobežojumi.
Reizē ar ātruma ierobežojumiem cilvēki meklēja veidus, kā fiksēt, ar kādu ātrumu pārvietojas transportlīdzekļi. Savukārt transportlīdzekļu vadītāji vienmēr ir meklējuši veidus, kā šo ātruma kontroli apiet. Tas mūs noved pie šā raksta tēmas, ātruma fiksēšanas veidiem un iespējām no tās izvairīties. Izvairīties vai ne, tas lai nu paliek katra autovadītāja paša ziņā.
Ātruma mērīšanas radari
Mikroviļņu radari - ātruma mērīšanai izmanto Doplera efektu. Izstaro mikroviļņu signālu, kas atstarojas pret transportlīdzekli. Atkarībā no transportlīdzekļa ātruma tiek izkropļota/mainīta atstarotā signāla frekvence un iekārta aprēķina pārvietošanās ātrumu. Ja auto tuvojas radaram frekvence kļūst augstāka, ja attālinās zemāka. Galvenais trūkums - ar mikroviļņu radaru nav iespējams noteikt, kuram auto pieder uzrādītais ātrums, ja automašīnas bijušas vairākas. Publicitātes foto
Mikroviļņu radarus iedala 4 darbības diapazonos:
X - diapazons 10.525 GHz ± 25 MHz K - diapazons 24.150 GHz ± 100 MHz Ku - diapazons 13.425 GHz ± 25 MHz Ka - diapazons 34.700 GHz ± 1300 MHz
Pirmie komerciālie pieejami mikroviļņu ātruma radari parādījās 60. gadu beigās. Tie darbojās X-diapazonā, bija lieli gabarītos un to darbināšanai bija nepieciešami divi cilvēki. Jau 70. gados parādījās pirmie K-diapazona radari, kuri bija daudz ātrdarbīgāki un gabarītos mazāki par X-diapazona radariem. Liels lēciens notika 90. gadu sākumā, kad "Applied Concepts" izlaida pirmo pasaulē Ka-diapazona mikroviļņu radaru "Stalker ATR", kurš, starp citu, tiek lietots Latvijā līdz pat šodienai.
Latvijā pirmie ātruma radari parādījās 80. gadu beigās. Pirmie Ceļu policijas rīcībā nonāca Barjer krievu ražojuma radari, tie bija gaiši brūnā krāsā un lieli gabarītos. Barjer radari darbojās X-diapazonā. Ņemot vērā faktu, ka X-diapazona radari ir ļoti lēndarbīgi un ātruma fiksēšanai nereti ir nepieciešamas vismaz 2 sekundes, jebkura transportlīdzekļa strauja ātruma maiņa mērījuma laikā var nojaukt mērījumu un uzrādīt kļūdu. 90. gadu beigās Latvijā parādījās ASV ražotie Stalker ATR un Krievu Iskra-1, kas bija daudz ātrdarbīgāki par Barjer, un ātruma mērīšanai nu jau bija vajadzīgs mazāk par sekundi. Ap to pašu laiku Ceļu policijas arsenālā parādījās pirmie stacionārie radari, kā Stalker Dual, kas tika iebūvēti automašīnā.
Pašlaik Latvijā izmantotie mikroviļņu radari
Rokas radari
Rokas radari ir ātruma mērīšanas ierīces kompaktā rokās noturamā uzbūvē. Lielākoties rokas radars izstaro/mēra ātrumu tikai gaiļa nospiešanas laikā. Tiklīdz gailis tiek atlaists, mikroviļņu raidīšana tiek pārtraukta, tādēļ rokas radarus dažkārt ir grūti uztvert, ja ilgu laiku nav veikts neviens mērījumus. Modeļus atšķir dažādi parametri, kā darbības frekvence, atmiņā paturamo ātrumu skaits u.c.
Latvijā lietotie rokas radari
Modelis Stalker ATR Stalker II Iskra-1 B/D mod. Ražotājs Applied Concepts Inc., ASV Applied Concepts Inc., ASV Simicon Ltd., Krievija Darbības diapazons Ka - 34,7 GHz Ka - 34,7 GHz K - 24,150 GHz Laika uzskaite - - + Atmiņā paturamo ātrumu skaits 1 1 2 Ātruma fiksēšanas laiks ~1 s ~0,8 s 0,06 s – 0,3 s Auto pārvietošanās virziena izvēle + + -/+ Šaušana no braucoša auto + + -/+ Piezīmes Novecojis modelis, lēkā starp dažādiem ātrumiem, ja automašīnas brauc pūlī, attiecīgi liela iespēja noķert nepareizo auto - Ļoti ātrdarbīgs, vienmēr uzrāda ātrāko ātrumu, ja tiek tēmēts pret braucošiem auto pūlī. Šo radaru stabili uztverot tikai speciāli Eiropai adaptēti detektori
Iebūvējamie radari
Iebūvējamie radari sastāv no viena vai diviem radaru raidītājiem, kas ir uzstādīti automašīnā. Displeja un kontroles modulis parasti atrodas priekšējā pasažiera vietā sēdošajam labā redzamības zonā. Iebūvējamos radarus nereti apvieno ar videoieraksta sistēmu, kura filmē notiekošo uz ceļa un ieraksta veiktos ātruma mērījumus. Šīs iekārtas var veikt mērījumus divos veidos. Pirmajā iekārta nepārtraukti ir ieslēgta un mēra ātrumu nepārtraukti. Attiecīgi radītais mikroviļņu starojums izplatās vairāku kilometru attālumā. Otrajā iekārta ir ieslēgta, taču raidītājs tiek ieslēgts tikai uz noteiktu brīdi, nospiežot attiecīgo pogu uz vadības konsoles, un iekārta nosaka ātrumu tikai šaušanas mirklī. Ja radara iekārta ir aprīkota ar diviem raidītājiem, vienu priekšā, vienu aizmugurē, tā ir spējīga vienlaikus mērīt ātrumu gan no priekšas, gan aizmugures.
Latvijā lietotie iebūvējamie radari
Fotoradari
Fotoradari ir ātruma mērīšanas iekārtas, kas spējīgas veikt ātruma mērīšanu un piefiksēt ātruma pārkāpēju patstāvīgi, bez cilvēka klātbūtnes. Fotoradaros ātruma mērīšanai mēdz izmantot vairākas metodes, populārākās ir mikroviļņu radars, divas vai vairākas indukcijas joslas pāri ceļam un infrasarkano staru radara izmantošana. Mobilie radari var būt vai nu iebūvēti automašīnas aizmugurē, vai tiek uzstādīti ceļa malā izvēlētā vietā uz noteiktu laiku. Latvijā pašlaik tiek lietoti tikai mobilie fotoradari. Stacionārie fotoradari tiek pastāvīgi uzstādīti ceļa malā, taču ne vienmēr radara kastē ir ievietots pats radars. Piemēram, Polijā ir uzstādītas simtiem stacionāro fotoradaru kastes, taču ikdienā darbojas tikai desmit. Ja transportlīdzeklī nav detektora, vadītājs nevar zināt, vai fotoradara kastē ir radars vai nav, un attiecīgi cilvēki brauc ar atļauto ātrumu garām visiem uzstādītajiem fotoradariem. Eiropā un ASV pirms fotoradariem, neatkarīgi, vai tie ir mobilie vai stacionārie, tiek uzstādīta zīme, ka priekšā atrodas fotoradars, jo fotoradaru primārais mērķis nav naudas iekasēšana, bet vadītāju radināšana pie braukšanas atļautā ātruma robežās, it sevišķi pilsētās. Latvijā nekādas zīmes pirms fotoradariem uzstādītas netiek, attiecīgi atliek vien secināt, ka fotoradari pie mums ir pamatā budžeta lāpīšanas mērķim. Tie tiek uzstādīti vietās, kur cilvēki tīši vai netīši mazliet pārsniedz ātrumu, dažkārt, iespējams, lai iekļautos kopējā braukšanas plūsmā.
Latvijā lietotie fotoradari
Modelis Multaradar C/CM Sensys SSS Ražotājs Robot Visual Systems GmbH, Vācija Sensys Traffic AB, Šveice Darbības diapazons K - 24,150 GHz K - 24,150 GHz Joslu atpazīšana -/+ + Piezīmes Var mērīt ātrumu gan pretimbraucošā, gan aizbraucošā virzienā Ir sertificēts LNMC centrā, taču līdz šim uz publiskajiem ceļiem piefiksēts nav
Infrasarkano staru radari jeb lāzerradari
Tie izstaro infrasarkanos starus. Iekārta izšauj tūkstošiem gaismas impulsu vienā gaiļa nospiešanas sekundē un izmēra, cik nanosekundes bija nepieciešamas, lai izstarotais stars sasniegtu auto un nokļūtu atpakaļ. Tālāk iekārta izdala šo laiku ar 2 un, zinot gaismas pārvietošanās ātrumu, iegūst, kādā attālumā atradās auto katrā pulsa izšausanas brīdi. Tālāk pieliekot aprēķiniem laiku, kādā auto veica distanci starp pulsiem, tiek iegūts pārvietošanās ātrums. Eiropā lāzerradari ir ļoti populāri, jo ir precīzi un ar iespēju notēmēt uz konkrētu auto, tādējādi arī samazinot iespēju mērītājam krāpties, gan tīši gan netīši.
Pirmie infrasarkano staru radari, tautā saukti par lāzerradariem, parādījās policijas arsenālā vēlajos 80. gados. Jau 90. gados tie kļuva ārkārtīgi populāri daudz kur pasaulē savas precizitātes dēļ un tāpēc, ka spēj noteikt ātrumu konkrētam auto, pat ja tas atrodas daudzu auto pūlī. Līdz šai dienai infrasarkano staru radari Latvijā lietoti netiek.
Radaru detektori, antiradari, GPS datubāzes un detektoru detektori
Radaru detektori (Turpmāk tekstā RD)
Tās ir ierīces, kas uztver ātruma radaru raidītos signālus, neatkarīgi no tā, vai tie ir mikroviļņi vai infrasarkanie stari. Pirmais komerciāli pieejamais RD tirgū nonāca 70. gadu sākumā. Izgudrotājs Deils Smits (Dale Smith) nosauca savu garadarbu par Fuzzbuster. Tā bija kolas bundžiņas lieluma melna kastīte ar vienu spuldzi, kas iemirgojās, ja tika uztverta radara klātbūtne. 80. gadu beigās līdz ar infrasarkano radaru ieviešanu policijas aprīkojumā RD tika ieviesti infrasarkano staru uztvērēji, kas ļāva RD uztvert ne tikai mikroviļņu, bet arī infrasarkano staru radarus. 1978. gadā tika izveidota kompānija "Cincinati Microwave" - pirmā kompānija, kuras mērķis bija izstrādāt RD. Vēlāk šī kompānija tika pārdēvēta par Escort Radar. Escort Radar pirms vairākiem gadiem iegādājās tobrīd finansiālās grūtībās nonākušo konkurējošo zīmolu Beltronics.
Ja RD tiktu testēti ideālā taisnē, tad lielākā daļa uztvertu radarus pat 10 kilometru attālumā, taču RD primārā funkcija ir sajust vājos radara signāla pārpalikumus lielā distancē, aiz līkuma, kalna u.c. signālu slāpējošiem objektiem, laikus informējot vadītāju. RD eksperti visā pasaulē atzīst: jo vājākus signālus detektors spējīgs sajust, jo tā veiktspējas koeficients aug. Lētā gala RD šis ir lielākais klupšanas akmens, zemās cenas dēļ uztvērēju izstrādei nereti tiek atvēlēti mazi līdzekļi, salīdzinot ar lielajiem ražotājiem, jo ne velti šīs jomas profesionāļi atzīst, ka reizēm kvalitatīva RD izstrāde ir vairāk māksla nekā zinātne.
Otra svarīgākā funkcija ir spēja filtrēt neīstos signālus, kuri rodas no sadzīves iekārtām, kuras izmanto mikroviļņu tehnoloģiju dažādu funkciju veikšanai. Populārākā problēma pilsētās ir automātisko durvju atvērēji, kurus izmanto lielā daļā degvielas uzpildes staciju un veikalu. Tie strādā Ka diapazonā un liek RD domāt, ka tuvumā ir radars. Šī problēma līdz šim Latvijā nebija aktuāla, jo tika lietoti tikai Ka diapazona radari, attiecīgi RD varēja atslēgt visus diapazonus, izņemot Ka un falšo signālu nebija, taču kopš 2009. gada februāra, kopš Latvijā ir jaunie Iskra-1 radari un fotoradari, RD lietotājiem ir jāieslēdz arī K diapazons. Jau kādu mirkli Escort detektoru klāstu ir papildinājis ar RD, kuriem ir GPS neīsto signālu filtrs. Funkcija darbojas vienkārši, lietotājs, izdzirdot neīsto signāla uztveršanu, ar pogas nospiedienu liek iekārtai iegaumēt, ka konkrētajā vietā pēc GPS koordinātām ir neīsts signāls, nākamajā reizē, kad dosities šai vietai garām, RD šo neīsto signālu atpazīs un uz to nereaģēs. Visas vietas, iespējams, neizdosies atzīmēt, taču tādā pilsētā kā Rīga tas ir ideāls variants.
GPS datubāzes
GPS datubāzes izmanto dažādu ražotāju piedāvātajās iekārtās, kurās ar datora palīdzību tiek ielādētas kartes, kurās ir atzīmētas vietas, kur atrodas stacionārās ātruma fiksēšanas iekārtas. Iekārtas seko reālā laikā auto pārvietošanās koordinātām; ja braukšanas virzienā tuvumā ir kāda no iekārtām, kas varētu fiksēt ātrumu, iekārta par to brīdinās. Šādas GPS datubāžu sistēmas ir implementētas arī dažos radaru detektoros, kā Escort Passport 9500iX un Escort Passport 9500Ci.
SVARĪGI: Sakarā ar pēdējā laikā Latvijā ieviestajiem fotoradariem un krievu rokas radariem Iskra lielais vairākums lietoto detektoru ir zaudējuši savu jēgu, jo nebrīdina lietotāju par šo radaru lietošanu. Latvijā izmantošanai šobrīd derīgi tikai specifiski Euro versijas radardetektori, kas ir pieejami arī tirdzniecībā.
Antiradari
Tās ir ierīces, kuras liedz radaram fiksēt automašīnas braukšanas ātrumu. Pašlaik tirgū nav pieejami reāli strādājoši mikroviļņu antiradari. Pirms pāris gadiem eksistēja kompānija, kura ražoja vienīgo līdz šim zināmo strādājošo mikroviļņu antiradaru "Scorpion Ultimate Ka", kurš sastāvēja no vairākiem samērā lieliem komponentiem, diviem raidītājiem un viena salona moduļa. Iekārtas cena bija tuvu 1500 latiem. Šīs iekārtas izgudrotājam piesprieda administratīvo arestu un vairāku desmitu tūkstošu latu sodu, jo šādu ierīču ražošana un lietošana ir nelegāla lielākajā daļā pasaules. Visas iekārtas, kuras ir mazas izmēros un tiek pasniegtas kā strādājoši mikroviļņu antiradari, ir tikai mārketinga triks; neviena no tām nepilda solītās funkcijas. Tirgū savukārt ir plaši pieejami infrasarkano radaru antiradari. Tie atšķiras ar darbības efektivitāti, distanci un cenu. Labākie no tiem maksā ap 300 latiem un spēj nodrošināt pilnīgu aizsardzību gandrīz vienmēr.
Radaru detektoru detektori
Radaru detektoru detektori jeb RDD ir iekārtas, kas spēj uztvert RD ķēdēs izmantoto oscilatoru (svārstību ģeneratora) radītās noplūdes. Attiecīgi policijas ekipāžas auto ir aprīkots ar RDD ierīci, kura brīdinās pat tuvojošos RD, līdzīgi kā RD brīdina par radara klātbūtni. Latvijā šādas iekārtas netiek izmantotas, taču ir zināms, ka RDD ierīces var sastapt Beļģijā, Holandē, Spānijā, Francijā, Portugālē, Igaunijā un Somijā ceļu policijas ekipējumā. Tiesa gan, šādas iekārtas tik viegli ieviest nav iespējams, jo tās pārkāpj Eiropas Savienības likumus par privātumu; attiecīgi, lai tās oficiāli varētu lietot, ir stipri jāmaina un jāpapildina valsts likumdošana.
Radaru detektora iegādes rokasgrāmata
Nezinātājam vai šajā jomā nepieredzējušam cilvēkam būs grūti orientēties mūsdienu plašajā RD klāstā, tādēļ dosim nelielu ieskatu, kā vajadzētu izvēlēties RD, lai neiztērētu lieku naudu par iekārtu, kura nebūs apveltīta ar pienācīgu veiktspēju attiecībā pret summu, ko būsit ieguldījis.
Darbības efektivitāte ir galvenais trumpis, kuru vajadzētu ņemt vērā pie RD iegādes. Lielākoties šajā jomā dārgāks RD pildīs savas funkcijas labāk nekā lētāks, kas izpaužas vāju signālu uztveršanā sarežģītās situācijās, darbības stabilitātē un funkciju klāstā, ko tas piedāvā.
Punkts pa punktam, radaru detektora iegāde
1. Noskaidro savas finanšu iespējas. Lielākoties dārgāks RD būs efektīvāks nekā lētāks.
2. Izvēlies kvalitatīvu zīmolu. Par pasaules līderiem tik uzskatīts Escort/Beltronics, kuram cieši uz pēdām min specifiskie Valentine One ražotie RD; ar lielu cenas un arī kvalitātes kritumu seko zemās klases Cobra, PNI, Rocky Mountain, Whistler u.c. RD. Pēdējos gados tirgū sāk parādīties dažādi Ķīnas, Japānas u.c. ražotie RD, kuri diemžēl nespēj nodrošināt kvalitatīvu aizsardzību.
Detektoru kvalitāte
Escort/Beltronics, Valentine One, Calibre (K40), Stinger
Zemās klases ražotāji, kuru iegādi vajadzētu stipri izvērtēt: Cobra, Whistler, PNI, Rocky Mountain, Uniden, Murahama, Crunch, Star Stealth u.c. Ķīnas, Taivānas ražotāji.
3. Noskaidro parametrus. Būtiskākais ir, lai RD būtu ražots vai pielāgots lietošanai tieši Eiropā; ja iekārta nebūs pielāgota, tad visdrīzāk nereaģēs uz lielu daļu radaru, kas sastopami Eiropā. Pagaidām zināmie ražotāji, kas oficiāli ražo detektorus Eiropai, ir Escort/Beltronics un Valentine One.
RD funkcijas
Būtiskās:
Pielāgotība lietošanai Eiropā
Liela darbības distance
Laba falšo signālu filtrācija
DSP (digitālo signālu filtrs)
Kvalitatīvi materiāli
Labas stiprināšanas iespējas
Ērti saprotami vizuālie brīdinājumi
Iespēja atslēgt nevajadzīgo diapazonu uztveršanu
Ieteicamās:
AutoMute (automātiska trauksmes signāla skaļuma pieklusināšana)
RDD imunitāte
Dažādi veidi, kā attēlot uztverto signālu
GPS filtrācijas un datubāzes sistēma
Marketinga un maldinošās funkcijas:
9-10-11 un vairāk "Band protection"
Stroboscope
Strobe alert
VG-2, VG3, Spectre alert
IntelliScope
IntelliMute
4. Garantija. RD nav mobilais telefons, kuru var saremontēt jebkur. Dārgākie RD ir komplicēti mikroviļņu uztvērēji, arī tie mēdz salūzt, turklāt kvalitatīvākajiem modeļiem ražotājs mēdz veidot programmatūras atjauninājumus. Neko no tā visa nespēs piedāvāt neoficiālie, privātie vai kaktu tirgoņi, tādēļ iesakām iegādāties RD pie autorizētiem dīleriem vai pārstāvjiem.
5. Cena. Noskaidro, vai piedāvātā cena ir atbilstoša precei un/vai nav mākslīgi uzpūsta. Latvijā nereti manīti lētā gala ķīniešu RD piedāvājumi, kad pārdevējs par to vēlas iegūt 200 un vairāk latu, lai gan visdārgākais no šiem RD maksā ap 120 latu interneta vietnē eBay.com. Vienīgi nevajag sajaukt cenas; ja ražotājs piedāvā specializētus Eiropai pielāgotus modeļus, kuriem cena mēdz būt augstāka nekā ASV versijām.
Mīti par radaru detektoriem
1. RD reaģē uz luksoforiem vai mobilo telefonu signāliem.
Mobilo telefonu sistēmas darbojas 850-1900 MHz diapazonā, kas ir ļoti tālu no diapazoniem, kuros darbojas radari. Teorētiski RD nevajadzētu uztvert mobilo telefonu tīklā pārraidītos signālus. Taču GSM raidītie signāli, iespējams, var radīt traucējumus kādā no detektora elektroniskajām ķēdēm. Šādi traucējumi gan lielākoties rodas tikai vecajiem un lētā gala RD, kuri neizmanto digitālo signālu apstrādi (DSP - digital signal processing), kas ir neatņemama moderna RD sastāvdaļa.
2. RD neļauj radaram uztvert braukšanas ātrumu.
RD ir iekārta, kas darbojas kā radiouztvērējs un nekādā veidā nevar traucēt vai ietekmēt radara veiktspēju ātruma mērīšanā.
3. RD ražotājs Whistler piedāvā detektorus, kas pielāgoti lietošanai Eiropā.
Sazinoties ar ražotāju, tika noskaidrots, ka kompānija Whistler neražo un dīleriem nepiedāvā iekārtas, kas būtu speciāli pielāgotas lietošanai Eiropā (tā sauktā EURO u.c. specifikācija).
Radaru detektoru legalitāte Latvijā
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 121. pantā stāv rakstīts:
"Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces."
Soda punkti par tādā transportlīdzekļa vadīšanu, kurš ir aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus netiek uzlikti.
Terminu "aprīkoti" esam speciāli atzīmējuši, jo ņemot rokās terminoloģisko vārdnīcu varam noprast, ka termins "aprīkots" nozīmē, ka dotajā transportlīdzeklī ir jābūt uzstādītai pilnībā funkcionējošai ierīcei, kura atrodas stāvoklī, kas apzīmē, ka tā dotajā mirklī pilda savas funkcijas kā iekārta kas uztver uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus. Atrodas ražotāja norādītajā vietā, ir ieslēgtā stāvoklī u.c.. Transportlīdzeklis teorētiski netiek uzskatīts par aprīkotu, ja piemēram iekārta ir atrasta auto salonā vai kāda no pasažiera privātajām somām vai tamlīdzīgi.
To kamdēļ Latvijā radaru detektorus nedrīkst oficiāli lietot, mēs nezinām, taču piemēram Polijā un Čehijā pašlaik tiek izstrādāti likumprojekti, jo pēc nopietniem pētījumiem ir pierādījis, ka tie šoferi kuri lieto radaru detektorus lielākoties iekuļas mazāk satiksmes negadījumos un brauc drošāk. Tāpat arī ASV ar ļoti retiem izņēmumiem radaru detektori ir oficiāli atļauti lietošanā un daudzos štatos radaru detektoru lietošanu stimulē pat valdība. Anglijā piemēram radaru detektoru lietošanā arī ir legāla, ja tajos ir SWS drošības sistēma. Piemēram ja pa šoseju tuvojas ātrā palīdzība tā pārraida noteiktā frekvencē signālu ko uztver radaru detektori un brīdina šoferus par tās tuvošanos. SWS sistēma tiek izmantota ļoti daudzpusīgos veidos un ir domāta satiksmes drošības uzlabošanai.
