No diviem uz astoņiem riteņiem6

Pērnā gada rudenī man nozaga riteni, tāpēc šogad pavasarī nodomāju, ka ir jāmēģina kaut kas cits – skrituļslidas.
Pirmās skrituļslidas iesakuiegādāties lētākas, jo, pirmkārt, nevar zināt kā patiks šis process un noteikti daudz reižu vajadzēs krist. Tāpēc, lai nevajadzētu pārdzīvot par sabojātām slidām no daudzajiem kritieniem, daudz par šīm skrituļslidām negribēju izdot.
Samērā lētu skrituļslidu ir daudzos lielveikalos, piemēram, RIMI, MAXIMA u.c. Savas pirmās iegādājos DEPO. Taču ar slidu iegādi nebeidzas visi izdevumi,jo noteikti ir jāpadomā par drošību. Tāpēc ceļu un elkoņu sargi, ķivere un cimdi arī būtu vēlami, lai vieglāk un drošāk krist.
Skrituļošanas pamati nav nemaz tik grūta padarīšana, ja veiksmīgi vari noturēties ziemā uz slidām, tad pirmie pamati tev jau ir, bet tas nav viens un tas pats. Tomēr, ja tā ir pirmā reize uz jebkādām slidām, tad pamatkustību piemērus, ja nav kas pamāca, var arī atrast internetā un pirmos izmēģinājumus var veikt istabā.
Būtiskākā atšķirība starp pārvietošanos ar riteni vai skrituļslidām ir tāda, ka riteņbraucējs var piedalīties ceļu satiksmē gan par gājēju ietvēm, gan autoceļiem, bet skrituļslidotājam ir jāpārvietojas par gājēju vai riteņu celiņu.
Pārvietošanās ar skrituļslidām par Rīgas ielām ir kā klejošana par labirintu, īpaši tuvāk Vecrīgai, jo tur ir daudz bruģētu ietvju. Tāpēc vecpilsētas ainavu apskatīšanu iesaku veikt kājām vai ar divriteni.
Ārpus Rīgas centra skeitošana var sākties, īpaši par riteņu celiņiem un ar asfaltu atjaunotiem trotuāriem un iekšpagalmu ceļiem.
Manuprāt, vislielākās grūtības jauniem skrituļslidotājiem var sagādāt Rīgas tilti, jo neviens no tiem nav 100% piemērots, pat jaunajam „Dienvidu tiltam” ir daži trūkumi, īpaši, tikt no tā nost. Ja salīdzinām Rīgas tiltus pār Daugavu,tad tikai „Salu tiltam” ir piemēroti izveidota ietve Vecrīgas pusē skrituļslidošanai, bet tas ir vienīgais kas ir kvalitatīvs.
Pārvietojoties par Rīgu ar slidām vispirms ir jāiemācās labi bremzēt un izmantot ceļazīmes, bet pats svarīgākais ir jābūt uzmanīgam ātruma izvēlē konkrētās vietās. Var paveikties, ja „kā vējš skrien, kā miets atdurs”, bet, ja mieta nav, tad vari pats par tādu tapt.
Vēl viena lieta, ko esmu ievērojis, ka, ja ar skrituļslidām jūs gribatdoties uz darbu, tad vispirms pārbaudiet ceļu līdz turienei un apskatieties kā pēc tam jūtaties: gribat strādāt vai atpūsties. Esmu ievērojis, ka apmēram 5 (+/-2) kilometru ir tas attālums, pēc kura pārvarēšanas ar skrituļslidām cilvēks ir gatavs darbam, nevis miegam.
Vislabāk ar skrituļslidošanu ir nodarboties brīvajā laikā, kad nav nekurjāsteidzas.
Skeitosim uzmanīgi!