Paklau, būsim reāli, 100 eiro mūsdienās studentam Rīgā nav nekāds lielais piķis! Tas ir fakts.
Sākšu jau vien ar to, ka šajos 100 eiro neietilpst īres samaksa (kojas vai dzīvoklis), bet par savu dzīvesvietu arī ir jāmaksā. Mēs visi kā viens esam cilvēki ar savām vajadzībām, hobijiem un tā tālāk. Gribas panašķoties, iedzert aliņu vai nopirkt suliņu. Daudzi jaunieši vien sabojā sev kuņģi ar to drazu, ko ikdienā ēd... un šeit pat neietilpst kaut kādi maķīši, hesīši un woki toki... Ja vien tev nav iemācīts un stingri noteikts, ka naudu tērē tikai tam un tam, nekam citam... tad tici man, mēneša pirmo nedēļu tu pavadīsi laiski tērējot naudu pa labi un pa kreisi, gribēsi čipsus, kolu, burgerīti, dārgo sieru, maizīti, šokolādi... vakariņas varbūt paēdīsi kādā kafejnīcā vai uztaisīsi lazanju... savukārt atlikušās trīs nedēļas iežmiegsi jostu ciešāk un sāksi piedomāt, ļoti liela iespēja, ka pēdējā nedēļā tev būs palikuši tikai 5 eiro, lūk tur sāksies izdzīvošanas maratons.
Mums visiem ir kāds vecāks cilvēks, kurš ir teicis šo frāzi: ''Es skolas laikā ar 10 latiem visu mēnesi dzīvoju.''
Jā, protams, bet tad pārtikas cenas bija, salīdzinot ar mūsdienās esošajām cenām, smieklīgi zemas. Es vēl tagad atceros, ka pirms gadiem 10 aizgāju uz veikalu ar 50 santīmiem un atpakaļ mājās gāju ar mazo kolas pudelīti, čipsu paku, košļenītēm pa 2 santīmiem un biju priecīga. Tagad pa pa 50 santīmiem ( ~71,...centi) tu pat mazo koliņu nevari nopirkt.
