IT studijas un karjera no putna lidojuma12

Ja māca Android vai iOS programmēšanu - super. Ja nemāca - nu nekas, pats var iemācīties, un daudzi jau ir uztaisījuši diplomdarbus par to.

Nākamais svarīgais posms - datubāzes. Māksla taisīt "elektroniskus katalogus", kur uzglabāt un no kā atlasīt datus. Parasti datubāzu kursu nav daudz, taču tā ir ļoti svarīga lieta. Studenti iemācās sastrukturēt plānotos datus (grāmatas, preces vai spoku profilus/ rakstus/komentārus/vēsturi/ statistiku/iestatījumus/ medaļas), uztaisīt tabulas tām un izvilkt/izfiltrēt vajadzīgo informāciju. select * from lietotaju_tabula where username = 'žņaudzējcūka'; <-- pilnīgi normāls, triviāls vaicājums (query, kverijs), lai gan drusku neefektīvs. No datubāzes tabulas izvelk vajadzīgo rindiņu ar datiem par lietotāju.

RTU spiež uz "lielajām" datu bāzēm ar Oracle, ko pasniedz Eiduks. Citās augstskolās tā var būt MSSQL vai vienkārši MySQL (ar ko darbojas lielais vairums mājaslapu) vai PostgreSQL. Divas pēdējās noder visādām mājaslapām, uzskaites sistēmām, katalogiem, internetveikaliem (kas ir vienkārši sarežģītākas mājaslapas) u.c. Visticamāk jau, ka ar to darbojas arī spoki - neesmu bakstījis spokus tik ļoti, lai izspiestu kļūdu un pārliecinātos.

Kopā ar datubāzēm ļoti vērtīgi ir apgūt tīmekļa programmēšanu jeb mājaslapu taisīšanu. HTML un pēc tam kādu serverpuses valodu - PHP vai Python, piemēram. HTML ļauj uzzīmēt visu to, ko mēs mājaslapās redzam, bet serverpuses valoda (PHP) uztaisa "dinamisku" un "iedzīvina" to visu, ievietojot un izvelkot rakstu/komentāru ierakstus no datubāzes, ļaujot atlasīt tikai noteiktas kategorijas rakstus un kontrolējot katra piekļuvi - piemēram, ļaujot lasīt tikai savas vēstules. Un vēl daudz ko citu, lai sanāktu funkcionāls portāls (kā spoki, piemēram). Spokos HTML zināšanas ļauj smukāk noformēt savu komentāru

Operētājsistēmas - katra sevi cienoša augstskola centīsies pasniegt kaut ko teorētisku un praktisku par Linux/UNIX operētājsistēmu. Tas ir tāds mītisks zvērs, kam parasti nekādu licenzi nevajag un kas ļoti labi darbojas uz serveriem. Studentiem ir vērtīgi arī praktiski uzinstalēt, pabakstīt un aptaustīt kaut ko vairāk par ierasti dienišķo Windows. Komplektā labs pasniedzējs varētu pieķert klāt arī kabeļu apspraušanu (no kabeļu rituļa un uzgaļiem uztaisīt vajadzīgā garuma kabeli) un lokālā tīkla taisīšanu (DHCP, netmaskas). Vispārējai attīstībai svētīgi vismaz to zināt.

Bildītē izpildīju cat /dev/urandom - sanāca kaut kādas šausmas. Viss pareizi - tā arī jābūt. Bet saprast, kāpēc tā jābūt - lūk, priekš tam ir jāpabaksta UNIX tipa OS 

Tad vēl UML (shēmu zīmēšana). Rimbulīši un bultiņas. Kad students ir pirmajos semestros iemācījies programmēt, apguvis mazliet objektorientēto programmēšanu, tad var sākt zīmēt shēmas, lai mācētu nolasīt un uzzīmēt, kā programmai vai sistēmai jādarbojas (kas ar ko runā, kurš solis seko pēc kura). Garlaicīgi, bet bez tā iztikt nevar - kādreiz būs jau pašam jāzīmē. Šis gan ir noderīgi ne tikai programmētājiem un sisadminiem, bet arī projektu vadītājiem, testētājiem un citām profesijām.

Pats pēdējais semestris ir rezervēts galvenokārt diplomdarbam. Tas parasti ir kāds projekts, kas ir taisīts darbavietā (ja students jau strādā) vai lielāka haltūra. Ja nav ne viena, ne otra - var ņemt un pētīt ko abstraktu un inovatīvu, ko pasniedzēji piedāvā - galvenais ir izvēlēties tēmu pēdējā kursa sākumā, iepazīties ar diplomdarba vadītāju un laicīgi sākt rakstīt darbu. Tāpat pēdējais mēnesis paies, drudžaini tempjot kafiju, izmisīgi noformējot diplomdarbu un sūtot Word dokumentus diplomdarba vadītājam. Un saspringti gaidot atbildi, lai veiktu labojumus un papildinājumus.

Kad stresainais sesijas periods būs cauri, būs jāgaida pielaide (nu visiem, kas jūtas pelnījuši, tā pielaide pie aizstāvēšanas būs), tad aizstāvēšana piebāztās, sasmakušās telpās neieinteresētām personām, tad atzīmju gaidīšana starpbrīdī, līdz visbeidzot atvieglojums.

Sekos izlaidums, puķu kaudzes, uzvalkoti un kleitoti radi. Un VIŅŠ .. cietos vākos tērpts, tik ilgi gaidīts, izbaudījis pusstundu fotosesijas, līdz vakarā tiks nolikts plauktā un aizmirsts. Bet savas dzīves laikā atsauksies uz to kā svarīgu savas identitātes daļu, izjutīsi zināmu lepnumu, neviļus salīdzināsi ar citiem. Kad būs nākamais, tad lepnumu izjutīsi jau par nākamo, bet iepriekšējais paliks tikai pakāpiens. *noslauka saldsērīgu laimes asariņu*. Bet vēl vismaz pāris gadus reizēm naktīs murgosi, ka kādā priekšmetā ir palicis parāds. Viens no augstākās izglītības specefektiem.

Pietiek runu - te nu viņš pats, sagaidām ar aplausiem to, pēc kā visi studenti tiecas!

Šādi arī aizpildās tie 3 vai 4 gadi, pa starpai ieberot vēl kaudzīti blakus priekšmetu, kuri ir vairāk vai mazāk interesanti un noderīgi - asembleru, angļu valodu, teiksim, darba aizsardzību, dzelžu skrūvēšanu (arī ļoti noderīgi) un citus. Bet uzskaitītie, manuprāt, ir paši noderīgākie, un viss cits būs tikai bonusi. Ja students būs ticis kojās, tad ir liela iespēja, ka koju biedri parādīs arī citas lietas un vismaz iemācīs uzinstalēt Windows, ja līdz tam to kāds nemācēs. Un pastāstīs, kura ir vienīgā pareizā alus šķirne

Karjera var izvērsties dažāda pēc šādām IT studijām. Ne visi aiziet strādāt par programmētājiem, un nemaz arī nevajag. Daļa kļūst par sisadminiem un ir laimīgi ar to. Daļa absolventu sāk strādāt par testētājiem vai projektu vadītājiem. Kāds tēmē uz analītiķiem un līdzīgiem papīra darbiem. Tās nav mistiskas profesijas - tādas vakances ir brīvas, un tur nav jābūt tādai nosliecei uz programmēšanu, kā tas ir programmētāju vakancēs.

Testētāji - tā ir reāla profesija, un labu testētāju vienkārši pietrūkst. Būtībā ikdienā testētāji baksta programmatūru un meklē kļūdas. Kad apnīk ar rokām - sāk taisīt skriptus, kas automatizē pārbaudes. Un saka programmētājam "kad šitā te es izdaru, tad tur nepareizi notiek - salabo, lūdzu!".
Iemācāmies lietot SQL, iemācāmies Java vai PHP pamatus (atkarībā no tā, ko testēsim), pamēģinam Selenium (automatizēts klikošanas rīks, kas pārbauda, vai lietas veblapā/mobilajā aplikācijā notiek kā vajag). Profesija, kur ir vajadzīga liela pacietība, mēdz būt daudz rutīnas. Pirms izlaist jaunu aplikācijas versiju, testētājs pārbauda, vai viss joprojām strādā pareizi. Tur nevajag skarbi programmēties un patiesībā nevajag arī augstāko izglītību, bet ir labāk, ja kādas zināšanas ir. Ja raksturā pacietība ir - iesaku pamēģināt. Daudziem tā ir ieeja IT pasaulē ar zemāku ieejas slieksni. Raksta autoram tik daudz pacietības ilgtermiņā darīt monotonas lietas nav - pārbaudīts.

Projektu vadītāji - viņiem tipiski nevajag programmēt vispār, bet viņi runā ar klientu, noskaidro un precizē viņu prasības un vēlmes, uztur sakarus ar klientu ikdienā, pieņem un saprot viņu sūdzības. Organizē lietas. Risina problēmas, kas tieši neattiecas uz kodu. Apvaicājas izstrādātājiem, cik ilgā laikā aktuālie darbi būs gatavi. Baksta viņus un saka, ka vajag ātrāk Tie var būt arī vadībzinības studējušie (ir draugu lokā vesela rinda tādu) vai vispār kaut kas nesaistīts. Tāpat viņiem visu tehnisko kāds paskaidros uz pirkstiem - galvenais ir ierasties darbā, staigāt kostīmiņā vai uzvalkā, uzvesties kārtīgi, uzturēt labas attiecības ar klientu, neapsolīt nereālu kosmosu īsos termiņos, nepakonsultējoties ar programmētājiem. Arī nav slikta profesija.

Programmētāji - pārstrādā kafiju programmatūrā un uzlabojumos. Viņiem gan programmēt vajag mācēt, jo no viņiem prasa uztaisīt lietas un pēc tam salabot/uzlabot tās. Pastāv milzums novirzienu, ko tie var darīt - taisīt, piemēram, portālus vai mobilās aplikācijas, uzskaites sistēmas; maksājumu karšu termināļus programmēt vai citus dzelžus .. viss atkarīgs tikai no interesēm un valodu prasmēm.

Lūk, tā izpaužas "IT studijas" un karjeru novirzieni. Vienmēr var vienkāršākās darbavietās mēģināt iespraukties no malas bez izglītības un pieredzes un audzēt tos vēlāk, bet priekšroka būs cilvēkiem, kam pieredze ir. Pieredzi var dabūt arī mājās un uzņēmumos, kur nav tik garas rindas uz vakancēm, galvenais - pašam pakustināt pelēko vielu, mēģināt un parādīt, kas ir apgūts. http://www.likeit.lv/ var apskatīt kategorijas - tur daudz kam prasības ir minimālas.

Katra augstskola ir citādāka, bet šāds izklāsts autoram pašam savulaik būtu ļoti noderējis un liktos daudz interesantāks nekā klasiskais blablabla teksts "modernas laboratorijas, zinoši un smaidīgi pasniedzēji, absolventi strādā tur-un-tur". Tiem, kas tēmē uz IT, šis raksts varētu viest zināmu skaidrību, ko augstskolā vispār māca, ja iet studēt tos divus burtus.

Šo rakstu sen jau gribēju uzrakstīt, un nu ir pēdējais laiks, jo eksāmeni un karjeras izvēle 12tajiem ir turpat degungalā. Cerams, ka šāda informācija palīdzēs skaidrāku skatu pētīt augstskolu IT mācību plānus.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

J: Vai tā taisnība, ka pietiek mācīties IT, un pēc tam var saņemt algu par spēļu spēlēšanu un nekā nedarīšanu?
A: Visās profesijās tā var. Bet diez vai kaut kur ilgi sanāks - pat pārbaudes laiku ar tādu attieksmi var neizturēt.    Ja pareizi izvēlas darbavietu, tad var vai nu spēlītes spēlēt, vai izklaides portālā tusēties (prožektori pagriežas uz wtfs), un vēl naudu par to saņemt ;D

J: Vai IT mācīties ir grūti?

A: Jā, bet kam tagad viegli? Ja gribas kaut ko vieglu, tad ir arī pavāru kursi, piemēram..

J: Vai sākt strādāt var arī bez IT izglītības?
A: Protams, arī programmētāji bieži vien ir bez IT bakalaura. Galvenais - ar kaut ko sākt, mācīties pašam, iepazīties ar vakanču prasībām, piemācīties vajadzīgo un pieteikties. Tagad ir atkal treknie gadi, vakanču daudz. Ja lieta patīk, tad ar laiku izkonkurēsi arī daļu diplomēto kandidātu.

J: Kura ir labākā augstskola priekš IT?
A: Lielākās ir OK, piemēram, LU, ViA, VeA - iepazīsties tik ar studiju programmām, salīdzini, un ja patīk, tad piesakies tajās, ko gribi. Tāpat nav garantēts, ka tiksi visur, kur pieteiksies. Panākumi ir atkarīgi no cilvēka, un no katras augstskolas nāks ārā gan sūrie džeki, gan tādi, kas aizies darīt ko citu. Un cukerbergi, kam diploma tā arī nebūs nekad. RTU ir daudz IT apakšvirzienu, un uzmanīgi jāizvēlas, kādu īsti gribas - neiekrītiet uz smukiem, bet nepraktiskiem nosaukumiem. Jo grūtāku paņemsi, jo vērtīgāk būs.

J: Kur pats mācījies?
A: Dažādās augstskolās - tai skaitā bildītē ar diplomu redzamajā. Bakalauri parasti ir interesanti, bet maģistri daudz kur dod daudz mazāk nekā labs bakalaura kurss.

J: Kad var sākt strādāt?
A: Piestrādāt mācoties var jau pirmajos kursos - lielie uzņēmumi iesmeļ kaudzi studentu, pat stipendijas maksā (niecīgas, bet tomēr), lai izaugtu mazāks bariņš sakarīgu darbinieku. Autors gan sāka strādāt uz pilnu laiku tikai pēc bakalaura iegūšanas, bet nebija arī kur steigties - augstskolā iestājās 17 gados, 20 gados pabeidza bakalaura studijas  

J: vai hakot arī augstskolā mācīs?
A: Tipiski nē. Iemācīs fundamentus, ar kuriem jau daudz ko sapratīsi un mācēsi. Bet ja palasīsi pats klāt arī nestandarta lietas, tad jau lielas problēmas nesagādās nodemonstrēt dažus trikus un pie vēlmes attīstīties tālāk - līdz pat sertifikātam un "drošības speciālista" karjerai. Vai sodāmībai un tādai pašai karjerai