Tāpat ieteicams neizvairīties no dažādiem foto filtriem, sākot ar polarizācijas, ND, līdz krāsu filtriem, kas piešķirs vienkāršai dienas gaismai nostaļģisku, vai arī skarbu noskaņu.
Filru neesamību, protams var aiztāt ar Fotošopu. Izmantojot Sauli, noslēpjot to viegli aiz objekta, var iegūt interesantu saspēli, un izvēlētais kadra leņķis pēkšņi iedos sirreālu sajūtu. Sajūta, tas ir tas, par ko ir fotogrāfija.
Fotografējot arhitektūru, ir vērts pievērst uzmanību ritmiem. Jo ritms ir mūzikas māte. Ja gribat lai fotogrāfija sāk "vibrēt", izmantojiet ritmu. Līnijas vada skatītāja aci pa attēlu. Runā, ka pati oga ir zelta šķērsgriezuma proporcija, jeb divu trešdaļu likums. Un vēl, dabū kadrā pretstatus. Pretstatos ir spēks.
Taču pats interesantākais ir noslēpts no garāmgājējiem iekšpagalmos.
Tur ir tā sadzīve, kas padara grāmatu par romānu, un fotogrāfiju par stāstu.
Un lūk arī pati teicēja. Vai redzat kādas neviltotas jūtas sejā, nekāda izlikšanās! Alkohols ir no cilvēka norāvis visas liekulības maskas, un restes, kā saules stari pasargā fotogrāfu no fiziskas izrēķināšnās, ja ne pašu fotogrāfu, tad noteikti kameru gan.
Taču patiesas emocijas var atrast ne tikai ikdienā, bet arī svētkos. Ja tādās reizēs ir aizliegts ienest profesionālu fotoaparatūru, tad katram no mums taču kabatā ir telefons. Šajā gadījumā gan fotoaparāts tika pa kluso pārsviests pār žogu, un izmantots bez atļaujas...
Un, visbeidzot, par vēdera priekiem. Ēdiens, pēc pieredzes, izskatīsies garšīgāks, ja to bildēs nevis sterilajās studijas gaismās, bet gan āra saulītē, ēnā, par reflektoru izmantojot lielu, baltu putukartona loksni. Lai vizuāli necilu, taču gardu uzkodu padarītu pievilcīgāku, var izmantot orģinālākus fonus, un traukus.
Ir novērots, ka ēdiens vislabāk izceļas tad, ja tas tiek fotografēts baltos traukos. Šādā veidā uz gardumiem ir lielākais kontrasts. Tāpat, kā redzat, kompozīcija nav precīzi iecentrēta, un galda piederumi ir izkadrētitā, lai tos var atpazīt, taču vairāk.
Var pieņemt, ka ēdiens ir nofotografēts pareizi, tad ja tas izraisa siekalu refleksu mutē.
Ļoti bieži pārtiku fotografē, to apstrādājot ar sadzīves ķīmiju, un pagatavo ar celtniecības fēnu tikai no ārpuses, taču fotografējot pareizi pagatavotu ēdinu, ir sava priekšrocība – pēc tam to var apēst. Šādās reizēs fotogrāfs nepaliek badā.
