Čau! Redzot, ka šodien paliek 13 gadi kopš šī vietne ir dibināta, izlēmu atgriezties spoku rakstu autora lomā un padalīties ar dažādām idejām un jomām, kas arī citiem varētu šķist saistošas. Tādējādi šis raksts ir tapis par debatēm Latvijas vidusskolās. Šī nozare vēl ir pavisam svaiga un vēl attīstās Latvijā, taču ārvalstīs debates tiek uzskatītas pat par prestižu laika pavadīšanas metodi.
Debates - par un ap tām Latvijas vidusskolās2
Kas ir debates?
Būtībā vidusskolu debates ir intelektuāla papļurkstēšana par it kā nopietniem tematiem. Labi, atļaušos sevi pārfrāzēt. Tā ir argumentēta viedokļa paušana, ievērojot cieņas normas un balstoties uz faktiem un pierādījumiem. Kā jau iepriekš minēju, debates Latvijā vēl ir attīstības procesā, tāpēc ne gluži katrā Latvijas skolā šādas nodarbības ir pieejamas kā, piemēram, skolas kori, taču tas nav būtisks šķērslis - ar mazu papildu darbu var arī pats iekļūt debašu kustībā. Vidusskolu līmenī debates attīsta biedrība "Liepājas debašu centrs", bet līmenīti augstāk jau biedrība "Quo tu domā?".
Ko dara debatēs?
Debatēs darbojas pozīcija ("par" komanda) un opozīcija ("pret" komanda). Klāstot savu argumentāciju, pamatojoties uz faktiem, statistiku vai tīru loģiku, komandas mērķis ir pierādīt, kāpēc taisnība ir viņu pusē un kāpēc oponenti kļūdās. Debatētāji neaizstāv savu personīgo, subjektīvo viedokli, bet gan savu pozīciju. Attēls no 2018. gada pavasara Latvijas nacionālā debašu turnīra Jelgavā.
Ko sniedz debates?
Tā kā debatēt vislabāk var iemācīties tieši to darot, nodarbībās visvairāk tiek runāts par to, kāds ir ieguvums no tām un kā tās papildina tavu, iespējams, pelēko un vienmuļo dzīvi. Attēls jau ir pateicis priekšā lielāko daļu no šiem ieguvumiem, bet varu papildināt, ka tā arī ir sava veida mērīšanās ar intelektuālajiem krāniem, protams, all jokes aside, debatēšana arī palīdz pārvarēt bailes publiski uzstāties, attīstīt savas demagoga, grafomāna vai topošā politiķa prasmes un vēl daudz ieguvumu tām. Attēls no Latvijas debašu meme Facebook lapas (tāda eksistē).
Formāts un tehniskas nianses
Latvijā vidusskolu līmenī debates notiek Karla Popera debašu formātā, kur ir apstiprinošā puse un noliedzošā puse. Abām pusēm ir iepriekš sagatavotas lietas, par kurām es pastāstīšu mazliet vēlāk. Abās komandās ir 3 runātāji, kuram ir savs individuālais darba uzdevums.
A1 jeb apstiprinošās komandas pirmais runātājs iepazīstina ar temata aktualitāti, definīcijām un izvirza savas puses argumentus, nosaucot argumenta virsrakstu (piemēram, debates rezolūcija jeb temats ir "Debates ir/nav laba lieta?", apstiprinošās puses argumenta virsraksts būtu "Attīsta kritisko domāšanu", zem kura tālāk paskaidrotu, kāpēc kritiskā domāšana ir laba, kādi pētījumi bijuši un tālāk), pamatojumu un avotus.
N1, A2 un N2 ir viens uzdevums - atspēkot oponentu argumentus, kāpēc tie nekam neder un N1 izvirza savus argumentus, bet gan A2, gan N2 pastiprina savas komandas jau iepriekš nosauktos argumentus ar jauniem faktiem un pamatojumiem.
A3 un N3 veic secinājumus, savelkot kopā debatē diskutēto, un izceļ, kur bijusi lielākā viedokļu sadursme, izvirzot strīdus punktus.
Debates interesantākā daļa ir jautājumi jeb cross-examination, kur vienas komandas pārstāvis uzdod jautājumus oponentu runātājam, cenšoties izvilkt kādas loģikas kļūdas, kuras rodas, oponentam nepiedomājot pie sava sakāmā. Šajā daļā arī mēdz noskaidrot kādas neskaidrības oponentu lietā vai arī tīri uzķert aiz āķa.
Kas tad ir tā "lieta"?
Jau minēju, ka abas puses sagatavo lietas, kurās izklāsta savus argumentus, iepazīstina klausītājus un tiesnešus ar tematu. Lietas sagatavošanā ir jāapaudzē fakti ar loģisku un secīgu tekstu apkārt vai arī visprasmīgāk jāiekopē citviet atrodamas frāzes. Šī daļa ir svarīga, lai debate būtu patiešām intelektuāla un nebūtu tupa muldēšana ap tematu. Protams, tādēļ šī debašu puse visvairāk atgrūž topošos runātājus, jo ir jāiegulda laiks lietas sagatavošanā, kā arī ir daudz formātam specifisku lieko frāžu, kuru pieredzējušie debatētāji jau sauc par "Popera bullshitu", piemēram, "Godājamie tiesneši, cienījamie oponenti un komandas biedri, esmu apstiprinošās lietas pirmais runātājs un pārstāvu debašu rezolūciju X".
Ja esi gatavs mazliet nodoties pāris lapu uzrakstīšanai un sava temata izpētei, tad gan tu esi gatavs iesaistīties debašu kustībā.
Mana pieredze
Pats es debatēs iesaistījos iepriekšējā mācību pirmajā pusē, redzot, ka ir kāda joma, kurā var izmantot savas gadiem spokos iekrātās rakstīšanas spējas un pie reizes strādāt pie spējas argumentēt un pastāvēt par savu viedokli. Gada laikā kopumā notiek 4 debašu turnīri (2 reģionālie un 2 nacionālie), no kuriem es piedalījos trijos. Varu apliecināt, ka ir forši intelektuāli papļurkstēt (argumentēti runāt) par tematiem, kuri citos gadījumos tev nekad nesaistītu. Vēlētos dzirdēt, kāda tev ir bijusi pieredze ar debatēšanu? Kā patika? Kas piesaistīja, kas atgrūda?