Skinhedu subkultāra sadalās sīkākos virzienos, kuri atšķiras pēc saviem uzskatiem par atsevišķām tēmām. Trīs nozīmīgākie virzieni ir:
Tradicionālie (angļu: Trad), Trojas Skini (tā saukti Trojan Records ierakstu zīmola ietekmē) vai Sākotnējie Skini – atšķirībā no citām kategorijām, tradicionālajiem skinhediem attieksme pret rasismu subkultūrā nav nozīmīgākais. Viņi identificējas ar sākotnējo skinhedu kustību, mūziku, stilu un darba šķiras ļaužu lepnumu. Naci-Skinhedi (angļu: Neo-nazi Skins, jeb White Power vai Boneheads) – labējās politikas piekrietēji. SHARP (angļu: Skinheads Against Racial Prejudice Skinhedi pret rasismu), ARA (angļu: Anti-Racist-Action Anti-Rasisma-Darbība), RASH (angļu: Red and Anarchist Skinheads Sarkanie un Anarhistu Skinhedi). Redskini un Anarhoskinhedi – agresīvi anti-rasistiski un politiski. Jēdziens “SHARP skinhedi” bieži tiek lietots, apzīmējot visus anti-rasistu skinhedus, taču šīs organizācijas lielākoties ir neatkarīgas.Šīs ir tikai dažas kategorijas, kurās mēdz iedalīt šo subkultūru. Tās nav galīgas un kaut kur konkrēti noteiktas.
Bez šīm vēl pastāv vēl citas subkategorijas, piemēram, Hammerskini (kareivīgi, organizēti rasisti), Sarkanie vai Redskini (komunisti), Anarhisti, White Pride rasisti un nacionālistu skini.
Savstarpējais naidīgums
Jāpiezīmē, ka naidīgums dažādos reģionos ir atšķirīgs. Daudzviet tradskini, panki un SHARPi brīvi sadzīvo bez konfliktiem. Katra skinhedu kategorija var tikt uzskatīta kā naidīga pret dažādām citām grupām, lai gan apsaukāšanās, pazemošana un aprunāšana parasti ir sastopama biežāk, nekā atklāta vardarbība.
Vēsture
Sešdesmito gadu sākumā Londonā aiza starp strādnieku šķiru, kas cīnījās par izdzīvošanu sliktos apstākļos un kuru politiskie pārstāvji par tiem pavisam aizmirsa, un vidusšķiru auga plašumā. Jaunieši, kuri varēja to atļauties, pievienojās Bītlu (frizūras) un Karnabī ielas tirgoņu (apģērbs) popularizētajai modei. Tos sauca par Modiem (Modernistiem, Modistiem). Modu subkultūrai bija raksturīga patērētājfilozofija, stils, mūzika un scooter tipa motorolleri. Tie, kuriem šādu līdzekļu nebija, piemēram, ostas strādnieki, iztika ar praktisko stilu, kas derēja arī darbam – ar tēraudu apkalti zābaku purngali, šauras džinsas, krekli un bikšturi, bieži vien šis apģērbs tika saņemts no tēva. Kad ierobežotie līdzekļi atļāva, nabadzīgākie jaunieši devās uz dancehall vakariem, kur izdejojās ska, regeja un rocksteady ritmos.
Ap 1965. gadu parādījās jauns modu tips - ar īsākiem matiem un strādnieku šķiras imidžu. Vieni no šī stila populārākajiem pārstāvjiem ir grupa The Who. Agrīnie sekotāji bija ienteresēti Jamaikas regeja un ska mūzikā, Rudeboy kultūrā, un izjuta riebumu pret tiem, ko uztvēra kā “valdošo šķiru”. Tie kritiski attiecās arī pret valdību un lielajām kompānijām, kurām neinteresēja strādnieku šķiras arvien grūtākie apstākļi.
Septiņdesmito gadu vidu Lielbritānijā skinhedu kustība atdzima negaidītā veidā. Skinhedi ar īsākiem matiem, mazāk uzsverot stilu un mūziku, lielā skaitā piesaistīja mediju uzmanību ar huligānismu futbola mačos. Nav zināms, vai nekārtības uzsāka skinhedi vai sadusmotie fani, taču ir skaidrs, ka skinhedi labprāt tajās piedalījās.
Skinhedi ieguva lielu mediju uzmanību, kad tos pārņēma politiskā partija Nacionālā Frotne, lai aizsargātu to gājienus un akcijas. Partijas uzskati pret darba tirgus atvēršanu imigrantiem šķita pievilcīgi daudziem strādnieku šķiras skinhediem, kuriem bija jāsacenšas par darbiem un algām. Mediji fokusējās uz skinhedu biežo vardarbības lietošanu un anti-imigrantu nostāju, saucot to par rasismu. Daži no šiem skinhediem vēlāk radīja radikālu labā spārna bandu Combat 18.
Ap šo laiku skinhedus rekrutēja arī rasistu grupas Amerikā.Kad rakstītajos medijos tika atspoguļoti vairāki brutāli skinhedu uzbrukumi, TV programmas, vēloties sensācijas, aicināja rasistu un nacistu skinhedus uz intetvijām, kā rezultātā sabiedrībā radās stereotips par skinhedu kā rasistu. Lai cīnītos pret šo negatīvo stereotipu, tika radītas divas anti-rasistu skinhedu organizācijas: Skinheads Against Racial Prejudice (SHARP) 1987. gadā un Anti-Racist Action
(ARA) 1988.
Mūzika
Mūzikai ir liela nozīme visās subkultūrās, un skinhedi nav izņēmums. Sākotnēji skini bija cieši saistīti ar Dezmonda Dekera un Laurela Aitkena regejs un ska mūziku, taču vēlāk radīja savus stilus ar tādiem mūziķiem, kā Symarip, Joe The Boss un Judge Dread.
Astoņdesmito gadu sākumā skinhedi un panki pieņēma streetpunk variantu Oi!, kas joprojām ir viens no populārākajiem žanriem starp skiniem. Tā radītāji bija Sham69, grupa no Londonas strādnieku šķiras rajona, radusies 1977. gadā. Nozīmīgi bija arī Cocksparrer, kas arī sāka Londonā 1974. gadā. Citas labi pazīstamas septiņdesmito un astoņdesmito gadu Oi! Grupas bija Angelic Upstarts, Blitz, Last Resort, Combat 84, Antisocial, Condemned 84, Section 5 un The Oppressed, kas astoņdesmito gadu nogalē Eiropā popularizēja SHARP kustību.
Amerikā Oi! sākās astoņdesmitajos ar grupām kā Bruisers (kuru vokālists patreiz ir Dropkick Murphys), Forced Reality, Stars And Stripes, Atlantas Anti-Heroes (kuri iesūdzēja American History X veidotājus par viņu logo nepatiesu izmantošanu, jo sevi uzskata par anti-naci grupu) un Iron Cross (kuru vokālists Sabs Grejs ir ebrejs). Patreiz populāras Amerikas Oi! grupas ir The Templars, Bonecrusher, Anti-Heroes, Terminus City, Weeked Warriors, Brassknuckle Boys, The Opposition, Nuts And Bolts, Convicted, The Green Kardz, Sick Of Society, Patriot, Broken Heros, Niblick Henbane un citas.
Neo-nacistiem arī ir sava mūzikas scēna, saukta par Rock Against Communism, ar grupām kā Skrewdriver, Blue Eyed Devils, Max Resist, Bound For Glory un Angry Arians, Rahowa. Amerikas skinhedi arī ir pieņēmuši hardcore panku ar Ņujorkas grupām Warzone, Agnostic Front un Cro-mags.
Septiņdesmito gadu beigu skinhedu vidū vispopulārākā mūzika bija Two-tone, tā saukta pēc Kovetrijas ierakstu leibla, kurš izdeva tādas grupas kā The Specials, Madness un The Selecter. Two-tone bija ska un rocksteady muzikālais apvienojums ar pankmūzikas garu. Leibls izlaida daudzus Top Twenty hitus, iegūstot arī pirmās vietas. Šajā laikā (1979-1981) Lielbritānijas ielās skinheds bija pavisam ierasts skats.
Deviņdesmito gadu sākumā skinhedu subkultūras atdzimšanu sekmēja trešā viļņa ska, kā popularitāte turpina augt. Mūsdienās skinhedi ir sastopami visā Ziemeļamerikā un Eiropā, kā arī izkaisīti dažādās vietās visā pasaulē, kā, piemēram, Japānā, Argentīnā, Brazīlijā, Izraēlā un Korejā.
Pēc otrā Čečenijas kara Krievijā sāka augt neonacistu kustība. Pēdējos gados neo-naci skinhedi ir bijuši iesaistīti vairākās vardarbīgās slepkavībās. Daži analītiķi uzskata, ka prezidenta Putina valdība un slepenpolicija izmanto vardarbīgus labā spārna skinhedus kā neoficiālu pusmilitāru spēku. Taču Krievijā eksistē arī tradicionālie skinhedi.
