Arheologu atklājumi liecina, ka tetovēšanās vēsture sākusiesvienlaikus ar civilizācijas vēsturi. Kādam tetovējums bija ierocis, kas noteicis statusu, kādam citam tas kalpojis par maģisku sargu vai simbolu. Vēl kāds to taisija audzināsanas iespaidā, visbeidzot - arī muļķības dēļ.
Mūsdienās dažādo kultūru mantojuma dēl var apjukt nozīmju um simbolu pārbagātībā.
Tetovēšanas nolūki:
1. Kā sargājošš elements. Čigānu vidū, tāpat arī Balkānos ļoti populāri ir tetovējumi pret raganām un "ļauno aci". Savukārt Melanēzijas zvejnieki sevi no haizivīm pasargā ar uztetovētu delfīna atveidu.
2. Kā vakcinācijas veids. Berberi un samoieši tetovējās pret reimatismu. Lai izsargātos no saslimšanām, ādu ar zīmēm noklāja eskimosi un Ziemeļamerikas indiāņi.
3. Lai iebaidītu pretinieku. Daudzos gadijumos ir tetovēti mežonīgi saukļi - Ņāve pirms negda","Dzimis lai cīnītos"u.c., vai arī attēli - melnās panteras, tīģeri ar atņirgtiem zobiem. Ienaidnieku, dabiski, var ietekmēt tikai ar simboliem, kuri iedveš bailes - dunčiem, galvaskausiem, nāvi.
4. Kā paziņojumi. Tie satur deklarācijas attiecībā uz mīlestību, draudzību, patriotismu vai arī domstarpībām ar pārējo sabiedrības daļu. "Made in England" vai "Made in Germani"- nacionālistuvai pat fašistu skūtgalvju (skinhedu) saukļi.
5. Satur medicīniska rakstura informāciju. Tādi, piemēram, ir tetovējumi, kuros norādīta asninsgrupa. Tautas skaitīšana, izmantojot tetovēšanu, bija pazīstama indoķīnā.
6. Kā kosmētikas elementi. Tos izdara, lai iegūtu dzimumzīmīti, pasvītrotu uzacis, izceltu acu un lūpu līniju. Šo tetovēšanas veidu sauc arī par permanento kosmētiku.
