Vienradzis – tā ir mistiska un mītiska būtne ar vienu ragu, kas aug tai uz pieres – bieži vien šis rags ir savērpts spirālē. Reizēm vienradzis tiek attēlots arī ar spārniem. Vienradža ķermenis un galva ir kā zirgam (reizēm ir āža bārda), antilopes šķeltie nagi un lauvas aste. Parastā vienradža krāsa ir balta.
Ir daudz nostāstu par to, kā radās vienradži, kā arī vēl vairāk – par to, kādēļ tie izzuda vai izolējās no cilvēkiem.
Vienradži ir minēti grieķu mitoloģijā. Pat tā laika gudrie Plīnijs Vecākais un Aristotelis ir pieminējuši vienradžus savos darbos. Vienradži tāpat ir daļa no ķīniešu folkloras un Eiropas viduslaiku leģendām. Interesanti, ka arī Vecajā Derībā ir pieminēti vienradži, pie tam vismaz astoņas reizes. Tādējādi vienradži ir pazīstami praktiski visā pasaulē, arī daudzu citu tautu pasakās un teikās.
Bruņiniekiem vienradzis simbolizēja tīru mīlestību un šķīstas sievietes spēju savaldīt savas seksuālās vēlmes un novirzīt tās labiem mērķiem. Rietumu mākslā vienradži ved šķīstības ratus.
Grieķu ārsts un vēsturnieks Ctesias savā “Persijas un Asīrijas vēsturē” (IV gs. p.m.ē.) atzīmēja vienradža dziedējošo spēju, kas bija tieša atsauce uz Indijas zāļu pulverīšiem, kas iegūti no vienradža raga.
Alķīmijā vienradzis simbolizēja dzīvsudrabu, kopā ar lauvu – sēra emblēmu. Šie divi dzīvnieki veido arī citus pārus, piemēram Saule-Mēness, kā arī ir ļoti populāras figūras heraldikā. Vienradzis, kā Mēness zīme, līdzsvaro lauvas Saules enerģiju. Kad Skotijas karalis Jēkabs IV kļuva par Anglijas un Skotijas karali Jēkabu I, vienradzis kļuva par Skotijas emblēmu, aizvietojot Velsas drakonu.
Parasti vienradzis simbolizē spēku, vīrišķību, tīrību un nevainību. Tāpat, kā vairākums mītiskās būtnes, vienradži tika pieminēti apmēram līdz XVII gadsimtam. Patiesībā dažiem vaļu veidiem ir viens rags galvas centrā (tāpat, kā vienradzim), kā rezultātā bieži vien šis rags tika demonstrēts kā vienradžu eksistences pierādījums.
Vienradžiem it kā piemita lielas maģiskās spējas, kas bija ļoti noderīgas cilvēkiem. Piemēram, vienradža rags kalpoja kā pretinde jebkurai indei. Vienradža asaras spēja remdēt fiziskās un emocionālās sāpes, bet kas ieraudzīja vienradzi, tas spēja runāt visās valodās.
Pēc leģendas, mežonīgu vienradzi pieradināt var tikai nevainīga meitene. Jūtot tās šķīstību, vienradzis aizmieg pie viņas kājām, uzlicis galvu meitenei uz ceļiem.
Vienradžu tetovējumi bija populāri pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, jo to mierīgums un miermīlība bija to laiku ideālu iemiesojums. Tad vienradža tetovējums tika uzskatīts par tīri sievišķīgu tetovējumu, tomēr laiki mainās un tagad šādu tetovējumu var redzēt gan sievietēm, gan vīriešiem.
Vienradžu tetovējumi parasti iekļaujas divās stila grupās.
Pirmais stils – šis vienradzis ir līdzīgs zirgam, tikai ar ragu. Šādi tetovējumi parasti ir galvas portreta dizaina stilā, klāt pievienojot īpašniekam svarīgus sīkumus – tekstu, ziedus, liesmas, utt.
Otrais stils – tie ir vienradži no fantasy pasaules. Šādi tetovējumi ir ļoti izteiksmīgi, krāsaini, un izstaro mieru un labestību.
