Visiem pazīstamā ēģiptiešu valdniece Kleopatra kā kosmētisko līdzekli izmantoja smalki samaltas karmīnsarkanas vaboles, lai piešķirtu lūpām kvēli sarkano toni.
Lūpu krāsa kļuva populāra 16. gs. pateicoties Anglijas karalienei Elizabetei I un viņas galma dāmām, kuras krāsoja lūpas ar bišu vaska un sarkanā dzīvsudraba sulfīda maisījumu.
Pirmā lūpu krāsa, kas lika lūpām izskatīties pilnīgākām, parādījās 1915. gadā. Visas dzīves garumā sievietes vidēji apēd 2-3 kg lūpu krāsas. Nav brīnums, kāpēc mums vienmēr ir nepieciešams uzklāt jaunu lūpu krāsas kārtu uzreiz pēc tam, kad esam ieturējušas maltīti!Islāma valstu uzplaukuma gados arābu ārsts Abu al-Kasim (Abu al Quasim) ieviesa tā saukto cietas konsistences lūpu krāsu. To ievietoja speciālās formiņās, turklāt lūpu krāsa saturēja dažādu aromātu piedevas. Lūpu krāsas izgatavošanas recepti viņš ierakstīja savā medicīniskajā enciklopēdijā, kuras nosaukums bija ''Al-Tasrif".
1770. gadā britu parlaments pieņēma likumu saskaņā ar kuru sievieti, kura lietoja lūpu krāsu, varēja apsūdzēt par to, ka viņa nodarbojas ar maģiju.1930. gadā populārais aktieru un mākslinieku stilists un grima mākslnieks Maks Faktors (Max Factor) izgudroja lūpu spīdumu.
Lūpu krāsas popularitāte strauji pieauga Otrā pasaules kara laikā. Pateicoties kinematogrāfijai, ikkatrai sievietei lūpu krāsošana kļuva par vispārpieņemtu un pašsaprotamu rituālu. Pirmo ilgnoturīgo lūpu krāsu radīja amerikāņu ķīmiķe Heizela Bišopa (Hazel Bishop) 1950. gadā.
