2

 67  1

"Emo" - tiešā tulkojumā nozīmē "emotionally-driven hardcore punk" vai vienkāršāk - "emotional-hardcore"! Daži arī to tulko no latīņu valodas "emovere" - jūtas, sajūtas... Tur nav nekādas saistības ar trulu "gruzīšanos", stulbiem jokiem, un pozēšanu.

Ak jā - pozēšana! ir jau "feini" izlikties par kādu citu - savādāku, tikai tādēļ, lai pievērstu sev uzmanību - tevi pažēlotu, utt. :P

Subjektīvajā skatījumā emo ir kaut kas vairāk, nekā stils. Tā ir jūtu uztvere, pasaules redzējums. Tas, ka cilvēks ir jūtīgs, vai kluss - nepadara viņu par "īmõ"!

Domājams, ka daudzi no jums ir redzējuši īsfilmiņas "How To Be Emo", vai "Emo Farm"... teikšu divus vārdus -

sabiezinātas krāsas! vai zināji, ka "īmo" stils aizsākās

From First to Last "post-punk" ērā? 90' gados maza daļiņa mūziņu aizsāka jaunu mūzikas stila ritējumu - šīs grupas bija -

#"Indian Summer",

#"Evergreen"

#"Current"

#"Shotmaker"

#"Portraits of Past",

Un

#"Julia".

Šīs nosauktās grupas, ar laiku iemiesojās vienā, kopīgā simbolā, ko tagad dēvējam par emo, kas aizsāka dramatiskas vokālu izmaiņas - izpildījuma stilā...

Daži to sauc vienkāršī par "gaudošanu" vai "riešanu", bet tas tomēr ir kas vairāk.

Ja emo skumst - tad ļoti, ja mīl - tad pa īstam. Lielākoties par emo kļūst tie,kas ģimenēs jūtas nesaprasti un neaizsargāti,kam pietrūcis bērnības. Šīs mūzikas novirziens nāk no sirds. Dziesmu teksti pārsvarā ir par lauztām sirdīm, meitenēm, kā arī jūtām...

Emo - tas nav tikai "fashy" brilles (plastmasenes), vai nevīžīgi, reizēm taukaini mati, kas sasukāti pāri (pārsvarā) labajai acij....

TAS IR KAS VAIRĀK.

Komentāri 2

0/2000

Es 3 gadus atpakaļ pieturējos pie šī stila, jo man ir tāds raksturs, iekšējā pasaule ir ĻOTI interesanta šim stilam, bet ārēji ne visai patīka tādai būt, jo apkārtējie šķībi sāka skatīties. Par piemiņu palicis pīrsings. 

 4  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt