Nagi: klasiski un eleganti, rotaļīgi un neierasti11

Deviņpadsmitā gadsimta beigas ir laiks, kad manikīrs (no latīņu vārdiem «manus» – tulkojumā «roka» un «curare» – «kopt») kļūst par pasaules skaistuma industrijas sastāvdaļu.

1892. gadā ASV jau pastāv manikīra saloni, kurus apmeklē dažādu sabiedrības slāņu sievietes. Nagu laka mūsdienu izpratnē šajā laikā gan vēl nepastāv – lai iegūtu toni un spīdumu, nagos iemasē dažādus ietonētus krēmus un pūderus.

Apvērsums manikīra vēsturē notika 1932. gadā, kad amerikānis Čārlzs Lešmans kopā ar brāļiem Žozefu un Čārlzu Revloniem izgudroja nagu lakas formulu.

Jaunā laka, kuras izgatavošanā izmantoja smago pigmentu mēdza ātri vien atslāņoties un bija spilgti sarkanā krāsā.

Jaunākās tendences manikīra jomā starpkaru posmā ietekmēja kinozvaigznes. Marlēna Dītriha ieviesa modi uz smailiem, stiletveida nagiem, bet Grētas Garbo vizāžists sāka gatavot pirmos mākslīgos nagus no … kinolentes gabaliņiem. Šis izgudrojums gan turējās uz nagiem tikai dažas stundas un arī izskatījās pārāk mākslīgi.

Bija vien nedaudz jāpaciešas, līdz 1948. gadā Losandželosā (ASV) prezentēja pirmo nagu modelēšanas akrila tehnoloģiju.

Nagu modelēšanu ar akrilu, radot revolūciju manikīra vēsturē, pavisam nejauši aizsāka kāds zobārsts, kas savai sievai pārklāja nagus ar zobu akrila materiālu, lai atradinātu viņu tos grauzt.

Sešdesmitajos gados zobārsti sāka pārdot akrila materiālus manikīra meistariem, un pavisam drīz izveidojās tāda nagu industrija, kāda tā pastāv arī šodien.