Maori ir polinēziešu tauta, kas jau izsenis ir dzīvojusi Jaunzēlandē. Šai tautai, tāpat, kā gandrīz visām polinēziešu tautas grupām, ir raksturīgi tetovējumi uz visa ķermeņa, pie tam lielā daudzumā. Maori savos tetovējumos ieguldīja ārkārtīgi lielu nozīmi. Tetovējumi bija kā cilvēka pase, kas uzrāda informāciju par cilvēku un tā izcelšanos.
Maori savus tetovējumus taisīja uz visa ķermeņa, bet galvenā informācija tika zīmēta uz sejas – pēc tetovējuma pārējie varēja uzzināt šī cilvēka sociālo statusu, dzīves līmeni, dienesta stāvokli. Kari Maori tautām bija ierasta lieta un tiem bija liela nozīme, tetovējumi uz karotāja sejas un noteikta stila apģērbs liecināja par “dienesta pakāpi”. Ne katram bija tiesības uz tetovējumiem uz sejas, un ja izrādītos, ka cilvēka sociālais stāvoklis neatbilst uztetovētajam – šo cilvēku gaidīja nenovēršama nāve.
Vīrieša sejas tetovējums “Moko” dalījās astoņās daļās:
Ngakaipikirau (rangs). Centrālā pieres daļa; Ngunga (stāvoklis). Rajons ap uzacīm; Uirere (rangs). Acis un deguna rajons; Uma (pirmās vai otrās laulības). Deniņi; Raurau (paraksts). Zem deguna; Taiohou (darbs). Vaigu rajons; Wairua (kārta). Zods; Taitoto (dzimšanas statuss). Žoklis.Ciltsraksti tika attēloti katrā sejas pusē. Pie tam kreisajā pusē tika atttēlota informācija pa tēva līniju, bet labā pusē tika uztetovēti mātes raduraksti (ne vienmēr, atkarībā no cilts). Ja kādam no radurakstu atzariem nebija nekāda sociālā statusa, tad tā puse palika neskarta. Sievietes gan netika tik aktīvi tetovētas kā vīrieši. Parasti viņām bija tetovējumi uz nāsīm, augšlūpas un zoda.
Maori, tāpat kā daudzās citās ciltīs, bija pieņemts veidot īpašus tetovējumus sakarā ar mīļāko/ tuvinieku nāvi. Pēc Moko zīmējuma tāpat varēja nolasīt reģionālo vai cilšu izcelsmi.
Kā jau augstāk tika minēts, Maori galvenokārt tetovēja uz sejas, tomēr dažām ciltīm tetovējumi tika zīmēti uz dibena un uz gurniem; sievietēm varēja būt tetovējumi arī uz citām ķermeņa daļām, ieskaitot vēderu, gurnus un kājstarpi.
Maori tetovēja tieši seju, jo uzskatīja, ka cilvēka galva ir svēta, un pieredzējis tetovētājs, pirms sākt savu darbu, ilgi pētīja galvaskausa īpatnības. Visiem dižciltīgajiem Maori bija Moko tetovējumi.
Kā liecina arheologu pētījumi, tetovējumi ieradās Jaunzēlandē no austrumu polinēziešu kultūras. Tālāk uz Eiropu tos jau atveda kapteinis Džeimss Kuks. Vīriešiem Moko pārstāja būt populāri XIX gadsimta vidū, bet Maori sievietes savus tetovējumus veidoja visu XX gadsimtu.
Sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem Maori māksla sāka atdzimt un Maori ciltīs atkal sāka tetovēties, pie tam lielākoties ar sentēvu metodi – ar kaula asmeni ar ļoti asām malām. Pēc tetovēšanas procedūras pacientam kādu laiku nedrīkstēja ēst, lai neievazātu infekciju. Tādēļ nācās caur niedres salmiņu ievadīt barības vadā ūdeni un šķidro barību.
Rietumu pasaulē maori tetovējumi ir bijuši modē visu laiku. To interesanto rakstu ir novērtējuši daudzi cilvēki, arī daudzām slavenībām var ik pa brīdim pamanīt uz ādas Jaunzēlandes cilšu tetovējumu motīvus. Mūsdienu maori tetovējumi tiek taisīti uz ķermeņa, nevis uz sejas, un protams, tas tiek darīts ar parasto tetovēšanas mašīnīti.
