Te ir sērija, ko atsūtījusi Anita no Skotijas (protams, latviete- taču izbraukusi labāka darba meklējumos). Kā pati saka: "man tas nepatīk, bojājas kurpītes, bet senas draudzības vārdā vienreiz jau var".
Te ir sērija, ko atsūtījusi Anita no Skotijas (protams, latviete- taču izbraukusi labāka darba meklējumos). Kā pati saka: "man tas nepatīk, bojājas kurpītes, bet senas draudzības vārdā vienreiz jau var".
Vēl Anita pavadvēstulē raksta "uz mani te Skotijā, nelielā pilsētā - uz mani lūkojās, kā uz neaptēstu lauku meiteni"...
... "lai gan cilvēki te ir sirsnīgi un ar pietāti raugās uz visādām dīvainībām".
"Uz ielas divi vīrieši man piedāvāja padzert skotu viskiju. Bet pēc atteikuma nekļuva agresīvi un saprotoši attālinājās. Nevaru ko tamlīdzīgu iedomāties Latvijā".
"Laiks arī pie mums sajā pavasarī ir pavēss, bet draudzības vārdā vienreiz izdarīju".
"Vairāk gan man neko tādu negribas darīt".
"Man ir presitžs darbs puķu veikalā, un negribas- ja kaut ko ne tā par mani padomā". Paldies Anitai, ka vienreiz tomēr uzdrīkstējās
Vai tā ir 2. daļa kaut kam? Ko viņa uzdrīkstējās? Ar ieiet peļķē?