Korsete – īpašs apģērba gabals, kas saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku. Tik sausi un vienkārši šo apģērbu, bez kura daudzus gadsimtus sievietes nevarēja iedomāties savu dzīvi, raksturo svešvārdu vārdnīca. Korsete nav tikai brīnumains apģērbs, aiz kura paslēpt sava auguma nepilnības, tā ir pagātnes vēsma, kura atkal un atkal iekaro ne tikai sieviešu sirdis.
Mūsu apziņā skaistas un elegantas sievietes tēls saistās ar kupliem gariem svārkiem un lapsenes vidukli. Šis gaisīgais siluets veidojās ar smagas dzelzs korsetes palīdzību, kura tālaika sievietēm kļuva par to upuri, ko pieprasīja elegance un skaistums.
Korsetes vēsture
Par korsetes dzimteni min Franciju, 14. gadsimtu, kad tā bija sieviešu un vīriešu sasienama apakšveļa, ar kuras palīdzību varēja cieši savilkt un samazināt ķermeņa vidusdaļu. Korsetes nosaukums cēlies no franču vārda corps, kas tulkojumā nozīmē “ķermenis”. Taču pilnīgi iespējams, ka tā ir daudz senāks izgudrojums: uz agrāko civilizāciju māla traukiem, kurus atrada Ēģiptē, esošie zīmējumi ļoti atgādina 14. gadsimta korsetes.
Daudzus gadsimtus sievietes bija spiestas nēsāt smagās dzelzs korsešveidīgās bruņas, lai paceltu krūtis. Korsetes valdīšanas laiks iestājās 16. gs. vidū, attīstoties Spānijas sieviešu modei, kad šis apģērba gabals bija gandrīz visām sievietēm, gan mazām meitenēm, gan pavecām kundzītēm. Dizaineri cīnījās par skaistumu un ar korsešu palīdzību centās apslēpt dabas dotos apaļumus. Tērpa sastāvdaļas bija no metāla, koka, kaula un radīja sievietēm ne mazums diskomforta. Tādējādi sieviešu krūtis kļuva plakanas, ķermenītis trausls un seja eņģeļbāla. Tieši šādas sievietes arī iedvesmoja drosmīgos bruņiniekus cīnīties ar vējdzirnavām.
Korsešu veidi
Dzimtbūšanas jeb verdzības korsete, ko dažkārt dēvēja par soda korseti. Tā ir ļoti gara un stīva. To konstruēja, lai ierobežotu valkātājas kustību spējas. Galvenokārt šīs korsetes bija garumā līdz ceļgaliem un to auklas konstruēja ļoti cieši sasienamas. Tās izgatavoja ilgtermiņa valkāšanai, arī naktīs kā nakts tērpu.
Smilšu pulksteņa korsete valkāta no 1830. līdz 1900. gadam. Šis ir visizplatītākais korsešu tips, kuras valkā arī mūsdienās un lielākoties pēcgrūtniecības periodā, lai cīnītos ar liekā svara problēmām. Tās lietoja kopā ar kupliem, platiem svārkiem, garām piedurknēm, kas bija piepaceltas plecos.
Uzlabošanas korsetes lietoja meitenes 12-13 gadu vecumā, lai izveidotu stāju un izvairītos no līkas muguras. Agrākos laikos sievietes šādas korsetes valkāja jau no bērnības, līdz ar to viduklis veidojās tievs.
Treniņkorseti lielākoties lietoja ķermeņa pārveidošanai. Tāpat šāda veida korseti lietoja ortopēdiskos (lai iztaisnotu līku muguru) vai kosmētiskos nolūkos (lai iegūtu šaurāku vidukli).
Lentes korsete ir īsa jeb plata ļoti cieši savilkta josta, ko lietoja, lai izceltu vidukli. To valkāja kā vieglo korseti miegam vai kā vasaras korseti karstām dienām. Šāda veida tās lietoja arī vīrieši, gan karalienes Viktorijas dzīvesbiedrs, gan princis Alberts, gan citas augstdzimušas personas.
