Tu vari cilvēku izvilkt no dubļiem, bet nevari dubļus izvilkt no cilvēka.
Ir brīži, kad tu skaties sen uzņemtās bildes un domā, cik laimīgs tu biji tajā dienā.
Lai radītu dārzu nepietiek tikai izraut nezāles, liekos augus un to saknes. Tas ir nepieciešami, bet nav pietiekami. Tev vēl būs jāiestāda rozes.
Jūs daudzreiz kritīsiet. Tur nav nekā briesmīga. Celieties no jauna un mācāties nekrist! Jūs kļūdīsieties, bet neizdariet vienu un to pašu kļūdu divreiz. Tieši tā cilvēks kļūst par individualitāti.
**
Raudiet visi, kas čīkst par kārtējo tumbrl rakstu, jo tieši tāds šis būs! :) Tie, kas priecājas par manu īslaicīgu atgriešanos, var uzgavilēt :)
Bet skaists raksts.
