Drakons ir klasisks tetovējums, vienlīdz populārs gan vīriešiem, gan sievietēm. Drakona attēls tetovējumā parāda lielo ietekmi, kādu ir atstājusi japāņu un ķīniešu kultūra mūsu apziņā pēdējo divsimt gadu laikā. Austrumos drakons simbolizē četras stihijas – Zemi, Vēju, Uguni un Ūdeni, kā arī četras debespuses – Austrumus, Rietumus, Ziemeļus un Dienvidus. Šīs būtnes vienlaicīgi ir ūdens, zemes, debesu un zemūdens pasaules simboli. Jokeri austrumnieku izpratnē, tā teikt.
Drakoni (pūķi) ir zināmi jau izsenis. Šīs gigantiskās, spārnotās, uguni spļaujošās būtnes atgādina aizvēsturiskus dzīvniekus – dinozaurus, kas dzīvoja uz Zemes pirms miljoniem gadu. Tomēr drakons parādījās tieši pateicoties cilvēka iztēlei. Tā pamatā, iespējams, ir daudzie Ķīnā un citās pasaules malās atrastie dinozauru un citu gigantisku dzīvnieku arheoloģiskos izrakumos atrastās atliekas. Daudzām tautām drakoniem varēja būt absolūti pretēja simboliskā nozīme.
Ķīnā šīs mitoloģiskās būtnes bija pārdabisko spēku un imperatora varas simbols. Esot lietus dievs, drakons bieži tika attēlots ap tuvojošiem negaisa mākoņiem. Drakoni tik spēcīgi ir iesakņojušies ķīniešu kultūras mītos un leģendās, ka jau reizēm tiek uzskatīti par ķīniešu tautas priekštečiem. Arī Japānā viens no imperatoriem reiz paziņoja, ka viņš ir nemirstīgā un paša spēcīgākā drakona pēctecis. Tādēļ nav brīnums, ka uz japāņu imperatoru drēbēm ir daudz drakonu attēlu, kas simbolizē imperatora varu un drakonu aizsardzību.
Kā jau tika minēts, drakoni pārstāv četrus elementus – no šejienes loģiski izriet arī mīti par drakonu dominanti gaisā, ūdenī, ugunī un uz zemes. Katras šīs stihijas drakoniem bija savas īpatnības. Ķīniešiem uguni spļaujošs drakons bija saistīts ar zibeni, pērkonu un lietu, tā simbolizējot auglību. Ūdens stihijas drakoni tika uzskatīti par aizsargiem, kā arī bija aizbildņi visām upēm, ezeriem un strautiem, pat privātajiem baseiniem. Papildus stihijas pārstāvošajiem drakoniem, ir mīti un leģendas arī par specifiskiem drakoniem. Piemēram, folklorā ir drakoni, kas apsargā dārglietas, kalpo kādam utt.
Tāpat japāņu un ķīniešu kultūrās ir daudz stāstu par to, kā pēc ilgstošiem ceļojumiem būtnes pārvēršas par drakoniem. Japānā, piemēram, bieži tiek stāstīts par karpām un Koi zivi, kas sava grūtā ceļa galā pārvēršas par drakoniem.
Līdz budisma parādīšanai drakoniem bija galvenā loma ķīniešu un japāņu tautas ticējumos, tāpat arī daosiešu. Devītajā gadsimtā ķīniešu drakons parādījās arī budisma mākslā, kur tas ieguva Budas un budisma svēto likumu aizstāvja lomu. Tā attēls parādījās virs dievnamu vārtiem un uz kapakmeņiem, lai aizsargātu no ļaunajiem gariem. Vispazīstamākie drakonu attēli parādījās devītajā gadsimtā – šajos attēlos drakoniem bija zvīņaina āda, ķepas ar asiem nagiem, mazi radziņi, lielas acis ar biezām uzacīm un asi zobi. Savā bezspārnu iemiesojumā drakons simbolizēja varavīksni.
Rietumos drakons viennozīmīgi simbolizēja ļaunumu. To saistīja ar čūsku-kārdinātāju no Paradīzes Dārza, kas bija visas cilvēces nelaimju pirmsākums. Vēlāk parādījās apraksti par dažu svēto cīņām ar ugunspūķiem, piemēram svētā Mihaila. Var atrast attēlus, kuros ir iemūžināta svētā Georgija cīņa ar jūras drakonu, kurā svētais, esot Anglijas aizbildnis, nepārprotami uzvar.
Grieķu un romiešu civilizācijās karavīri kaujas laikā nēsāja drakonu attēlus kā terora simbolu. Drakoni tika zīmēti arī uz vikingu kuģiem, ķeltiem drakons bija suverēnās varas simbols. Anglosakši drakonu attēloja pēc saviem ieskatiem. Šodien Sarkanais Drakons ir Velsas simbols.
Lai kur neparādītos drakons, tā spēks un vara tika izmantoti vai nu aizsardzībai vai kā ļaunie spēki, kas ir jāuzveic. Uzvarēt uguni spļaujošo drakonu tika uzskatīts par augstāko cilvēka vīrišķības un izturības kritēriju. Ir daudz leģendas par senās Grieķijas varoņiem, kas cīnījās ar drakoniem.
Mūsdienās mēs varam redzēt visdažādākos drakonu attēlus, kas norāda uz dažādām īpašībām – aizsardzību, dievišķīgumu vai briesmoņiem. Ķīniešu astroloģijā cilvēks, kas dzimis drakona zīmē, dzīvē būs līderis.
Drakona tetovējums bieži tiek izmantots kā varas un spēka simbols. Tāpat drakoni ir garīgo un maģisko īpašību simboli. Būtībā tie ir vieni no pašām pazīstamākajām mitoloģiskajām būtnēm pasaulē. Viens no iemesliem, kādēļ drakonu tetovējumi ir tik pieprasīti – tā ir to piesātinātība ar visdažādākajām krāsām un dizaina bagātība. Visdažādāko drakona attēlojamo iespēju dēļ katrs viegli var atrast sev piemērotu kreatīvu zīmējumu.
Ir divu veidu visbiežāk izmantojamo drakonu tetovējumu konstrukcijas. Pirmais – tas ir Rietumu drakons, kam ir zvīņains ķermenis, spārni kā sikspārnim un garš kakls. Otrais – tas ir Austrumu Drakons – tā ķermenis vairāk ir līdzīgs čūskai un tam nav spārnu. Rietumu drakons, galvenokārt ir populārs pateicoties mitoloģiskajiem vēstījumiem, nevis kādai dziļākai jēgai. Tomēr dažreiz ir izņēmumi, piemēram, ķeltu drakons „Dzīves aplis”, kas simbolizē dzīves cikliskumu. Drakoni tāpat var simbolizēt lepnumu par saviem vēsturiskajiem pirmsākumiem – kā piemērs ir Velsas Sarkanais drakons. Ja skatamies uz Austrumu drakoniem, tad šeit tie ir vairāk kā vienkārši čūskveidīgi radījumi. Šeit drakoni simbolizē stihijas. Neesot ne labie, ne ļaunie, tie var būt gan labi, gan cietsirdīgi.
Kaut arī vairākums drakonu tetovējumi ir krāsaini, tie var būt stilizēti un uztetovēti melnā vai dažādu pelēko toņu gammā. Brīnišķīgs variants ir melnās un sarkanās krāsas salikums, tādus bieži izmanto tribal stila tetovējumiem. Ņemot vērā drakonu nepastāvīgo būtību, var izveidot neskaitāmas zīmējumu variācijas, izmantojot fonu kā noteicošo elementu.
Melns vai krāsains, aizņemot necik vietas vai uztetovēts pa visu ķermeni, neatkarīgi no dizaina, drakona tetovējums simbolizē spēku, cēlsirdību, maģiju un pacelšanos virs ikdienišķuma. Drakoni bieži tiek izmantoti kā vēlamās pašizpausmes simbols, kādu mēs vēlētos redzēt sevi – stipru un brīvu.