Dezodoranti22

Vienalga, kuru no «parastā» veikalā pirktajiem dezodorantiem tu lieto, vari būt pilnīgi drošs, ka katru dienu tu ierīvē padusēs kaitīgu ķīmisko vielu kokteili, kas var izraisīt garīgo spēju samazināšanos, migrēnu un krūts vēzi. Tas tāpēc, ka parastie dezodoranti un antiperspiranti satur neirotoksiskus šķīdinātājus, toksiskus metālus un to savienojumus, kā arī citas potenciāli kaitīgas vielas.

Svīšanu nodrošina miljoniem pa visu ķermeni izkaisītu sviedru dziedzerīšu. Sviedri nesmird, nejauko smaku rada baktērijas, kas sviedros sāk strauji vairoties. Vieniem svīšana notiek mierīgi, izdalot caur sviedru dziedzeriem aptuveni litru šķidruma dienā, citi dažādu apstākļu vai arī ģenētiskās iedzimtības dēļ svīst daudz intensīvāk. Fiziska piepūle un psiholoģiskie pārdzīvojumi svīšanu veicina, to būtiski maina arī slimības, piemēram, diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai vairogdziedzera darbības traucējumi. Svīšana mazinās, kad tiek izārstētas šīs kaites. Citos gadījumos vispirms jāizmēģina pārbaudīti pretsviedru līdzekļi: duša katru rītu un vakaru, regulāra pirts, salvijas tēja, paduses un pēdas var ierīvēt ar citronu.

Pirmais komerciālais pretsviedru līdzeklis tika radīts 19. gadsimta beigās – preparāts, kura aktīvā viela bija cinka oksīds. Agrīnie pretsviedru līdzekļi lielākoties bija vienkāršs alumīnija hlorīda šķīdums, ko uz ādas uzklāja ar vates tamponu. Taču šim šķīdumam ir stipri skāba reakcija, tādēļ tas bojāja apģērbu un stipri kairināja ādu. Krēmveida līdzekļos sāka izmantot bufervielas, kas novērsa minētos trūkumus, bet samazināja pret-sviedru efektu, turklāt tagad atzīts, ka daudzas sastāvdaļas slikti ietekmē veselību.

Ir tradicionālie dezodoranti, kas paredzēti tikai sviedru smakas maskēšanai vai neitralizēšanai. Taču ir arī daudz spēcīgākas iedarbības līdzekļi. Tajos iekļautas īpašas vielas, kuru uzdevums ir uz kādu laiku samazināt sviedru izdalīšanos, sašaurinot dziedzerīšu izvadkanālus vai veidojot tur īpašus gļotu korķus, kas veic tādas kā aizsprosta funkcijas. Tos sauc par antiperspirantiem.

To vielu saraksts, kas tiek izmantotas dezodorantos un antiperspirantos, ir pietiekami plašs un sarežģīts, taču kopīgās tendences der apzināties. Maigākajos dezodorantos kopā ar dažādām smaržvielām un augu ekstraktiem lieto vielas, kuras nobendē baktērijas, – plašāk izmantotais ir triklozāns. Antiperspirantu iedarbīgās vielas ir krietni spēcīgākas, un tie pārsvarā ir dažādi metālu sāļi, visbiežāk alumīnija hlorhidrāts vai alumīnija un cirkonija sāļu komplekss.

butānu, izobutānu, propānu – sastopami dezodorantos aerosolu iepakojumā. Izraisa galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, reiboņus. Uzkrājas mātes pienā;

alumīnija savienojumus – aluminium zirconium, aluminium chlorohydrate – tie nobloķē poras, kavē sviedru izdalīšanos. Alumīnija savienojumi uzsūcas caur ādu un elpceļiem, koncentrējas organismā un var izraisīt garīgo spēju samazināšanos, Alcheimera slimību, krūts vēzi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo izjauc hormonālo sistēmu. Toksisks dzimumorgāniem;

butilēteri (butylether) – antibakteriāls konservants. Neirotoksisks, kairina ādu;

polietilēnglikolus un polipropilēnglikolus (PPG, PEG) – bojā aknas un nieres, veicina citu ķīmisko vielu uzsūkšanos organismā;

BHT – antioksidants. Var bojāt reproduktīvo sistēmu, veicina D vitamīna deficītu un tāpēc mazina imunitāti, veicina osteoporozi un zobu bojāšanos;

smaržvielas (parfum) – sviedru smakas maskētājs, parasti mākslīgas izcelsmes. Izraisa ādas kairinājumu, alerģiju, astmu, galvassāpes, sliktu dūšu, reiboņus. Zem apzīmējuma Parfum slēpjas simtiem mākslīgu vielu, un daudzas no tām uzkrājas audos;

ftalātus – tos izmanto, lai smarža būtu noturīgāka; rada eļļaini mitrinošu kārtiņu uz ādas, palīdz šķīdināt un sasaistīt citas kosmētikas sastāvdaļas. Ftalāti ir bīstami veselībai un auglībai – īpaši ietekmē vēl attīstības stadijā esošos sēkliniekus zēniem un saindē mātes pienu. Tie bojā aknas, nieres, plaušas un reproduktīvo sistēmu. Tos saista ar iedzimtiem defektiem, anēmiju, grūtniecības komplikācijām, neauglību un vēzi. Ftalātiem ir arī kumulatīva ietekme – tie uzkrājas organismā no kosmētikas, mātes piena un no gaisa telpās, kurās izgaro dažādi aromatizēti produkti. Ftalātu klātbūtne nav jānorāda kosmētikas sastāva sarakstā, bet jārēķinās, ka divām trešdaļām smaržīgo un slideno līdzekļu tie ir pievienoti;

linaloolu – izraisa depresiju, līdzsvara un elpošanas traucējumus.

triklozānu – antibakteriāls līdzeklis. Iznīcina vājākos baktēriju veidus, vispirms derīgās. Izdzīvojušās kaitīgās baktērijas vairojas ar milzu sparu, un tad jāsāk lietot spēcīgākus antibakteriālos līdzekļus. Izraisa alerģiju un aknu bojājumus, iznīcina dabīgo mikrofloru.

Iesaku: rūpēs par savu un tuvinieku veselību dezodorantus pērciet tikai ekoveikalos. Ja esi veselīgs cilvēks, kas necieš no pārliekas svīšanas, labākā izvēle ir kalnu kristāla dezodorants – tas ir visdabiskākais produkts. Turklāt nepazīstu nevienu, kam tas būtu jau beidzies. Kalnu kristāli satur alumīnija alaunus (potassium alum u.c.), kas ir inerti ieži, tie neaizdambē poras, tikai kavē smirdīgo baktēriju vairošanos.

Ja dienas otrajā pusē nepatīkamus brīžus sagādā kodīgais sviedru smārds, laba izvēle ir «Weleda» pūšamais dezodorants ar salviju. Cildinošas atsauksmes dzirdētas par «Urtekram» rullo dezodorantu bez smaržas. Tomēr jāsaka godīgi, dezodoranti ar dabīgām un nekaitīgām sastāvdaļām nav tik iedarbīgi kā tie, kuri satur alumīnija savienojumus.

Ja gaidāma satraucoša tikšanās vai uzstāšanās, drošāk lietot kaitīgo dezodorantu vai antiperspirantu, bet parastajās un jaukajās dienās – dabīgos.

Ik vakaru izmazgā no padusēm dezodoranta atliekas.

Neaizmirsti katru nedēļu iet pirtī, kārtīga sviedrēšanās atbrīvos no toksīniem.

Paldies ka lasījāt un skatieties ko jus smerējat padusēs