Hehej, vai vispār esi aizdomājies, cik sens ir apģērbs, ko velc un cik transformācijas laika gaitā ir ar to notikušas.
Piedāvāju mazu ieskatu apģērba vēsturē.
Apģērbu vēsture13
333
4
Legingi - To vēsture ir sena. Tos nēsāja jau 13. gs Skotijā. Bet tie bija vīriešu legingi. Ir atklāts, ka vēl tos nēsāja jau indiāņi, vēlāk kovboji aizsargājot kājas no čūsku un kukaiņu kodumiem. Krievijā un Korejā tos nēsāja sievietes sargājoties no sala. Lai nu kā taču par īstu modes preci tie kļuva tikai sešdesmitajos gados, un savu atdzimšanu piedzīvoja 2005. g.
Šalle- Pirmās šalles ir radušās Senajā Romā, kur tās nēsāja vīrieši, lai noslaucītu sviedrus no kakla un sejas. Vēlāk radās arī šalles sievietēm. 17. gs šalles nēsāja horvātu armija. Par īstu modes aksesuāru kļuva tikai 19. gs, bet 20. gs. kļuva par vienu no pieprasītākajiem modes aksesuāriem.
Krusts - To nēsā kristieši un tas ir kristietības simbols, kas tā valkātāju pasargā no ļaunā. Taču nesen to sāka nēsāt arī neticīgie kā modes aksesuāru.
Kurpju šņores - Atrastas kurpju šņores, kas radušās jau 3500 gadus pirms mūsu ēras. Tās ir no liepu mizām. Bet kurpju šņores kādas redzam mūsdienās tika izgudrotas jau 12. gs.
Džinsu audums - Pats nosaukums ir radies Nimes pilsētā Francijā, kur pirmo reizi tika radīts šis audums. Sākotnēji to sauca serge de Nimes, bet vēlāk to saīsināja līdz ''denim'' (džinsu nosaukums angļu valodā). Bet vārds ''jean'' arī ir no franču valodas vārda Genes. Tā ir pilsēta Itālijā, kur tika uzšūtas pirmās džinsu bikses.
Minisvārki - Radās sešdesmitajos gados, un tad kļuva populāri. Pirms tam tos pazina Ķīnā. Sākotnēji tika uzskatīti par nepieklājīgiem. Ir runas, ka kļuva stilīgi tieši auduma dārgās cenas dēļ.
Rāvējslēdzējs - Pirmais patents tika iesniegts 1851. gadā un to izdarīja Eliass Hovs, kurš arī izgudroja šujmašīnu. Taču īsti kļuva zināmāks sabiedrībai 1893. g Čikāgā Pasaules izstādē, kur tā uzlabotu versiju parādīja tautai, taču ļoti lielu peļņu šis izgudrojums sākotnēji nenesa. Sākotnēji tos izmantoja zābaku aizvēršanai. Vēlāk bikšu priekšu aizvēršanai (jo agrāk to darīja ar pogām).
Pogas - Pimās pogas ir atrastas Indijā un Ķīnā. Tās ir radītas 2800 gadus pirms mūsu ēras. Kā pogas tur arī izmantoja gliemežvākus ar caurumiem. Pirmās pogas Eiropā ir radušās Ungārijas teritorijā (9. gs), bet bogas ar mums zināmajiem 4 caurumiem Vācijā (13.gs).
Zeķes - Pirmās zeķes ir atrastas Senajā Grieķijā, kur tās bija izgatavotas no dzīvnieka spalvas. Zeķes pāri celim kļuva bija populāras 19. - 20. gs., kur tās nēsāja gan meitenes, gan zēni (skolēnu zeķes).
Kabatas - Pirmās eiropiešu kabatas bija kā somiņas piestiprinātas pie jostas, kas bija nēsājamas zem mēteļa. Īstas kabatas parādījās 17. gs.
Saulesbrilles - Pirmās saules brilles valkāja inuīti, tādējādi aizsargājot acis no spožās saules gaismas, ka atstarojās no sniega, tās bija kā vara brilles ar mazu šķirbiņu, kur varēja redzēt, kur ej.
Bet pirmās saulesbrilles, kas atbilst mūsdienu uzskatam, gatavoja no dūmakainā kvarca 12. gs Ķīnā. Vēlāk Eiropā tās gatavoja no zaļa vai zila krāsainā stikla. Bet 19. gs beigās un 20. gs sākuā tās bija dzeltenīgas un paredzētas sifilisa slimniekiem, kuri bija īpaši jutīgi uz gaismu. Bet attēlā redzamās saulesbrilles (apaļās), kuras sauc arī par Džona Lenona brillēm, jo tās kļuva populāras viņa dēļ, radās 60. gados. Tās sauc arī par omīšu brillēm. :)
Beanie ( sašļukušās cepures, bīniji sauciet kā gribiet) - Šīs cepures sākotnēji valkāja dažādi mehāniķi, rūpnīcas darbinieki, lai noņemtu matus no sejas, kas traucēja darbam. 50. gados tās nēsāja jaunie studenti dažās universitātēs.
Šņorzābaki - radīti 19. gs, kā aizsargapavi vīriešiem, taču vēlāk tos pārņēma panki. Tos sauca par agresīvajiem zābakiem, kurus nēsāja (it kā) tikai huligāni. Nesen tie atkal kļuva populāri.
Krūšturis - pirmos krūšturus nēsāja jau senās grieķietes. Tie gan nebija tādi kādus mēs tos zinām tagad - tas bija linu vai vilnas auduma gabals aptīts ap krūtīm. Pirmos krūšturus Eiropā datē ap 13. gs. Taču tad modē nāca korsetes un par krūšturiem tika aizmirsts līdz 1889. gadam, kad tika patentēts pirmais modernais krūšturis, kuru sāka tirgot masveidā 1913. gadā Vācijā.
Sarkanā lūpukrāsa - ļoti ilgi valdīja uzskats, ka lūpas krāso tikai prostitūtas, tādēļ tikai 40. gados pa īstam masveidā tās sāka vispār krāsot, bet sarkanas lūpas sāka krāsot 50. gados, kad modē bija aktrises - Merlina Monro un Elizabete Teilore.
Tev patiks šie raksti
Vari arī izveidot rakstu par kosmētikas, frizūru vēsturi. :)
