vieni no 10 labākajiem sportistiem, kas jeb ka ir dzīvoju�20

(Hokējists) Sidnijs Krosbijs (dzimis 1987. gada 7. augustā Helifeksā, Kanādā) ir profesionāls kanādiešu hokejists, spēlē centra uzbrucēja pozīcijā, Kanādas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2011) pārstāv NHL klubu Pitsburgas "Penguins", kas viņu 2005. gada NHL draftā izvēlējās ar kopējo 1. kārtas numuru. Komandā viņš pilda kapteiņa pienākumus. Viņš ir viens no labākajiem spēlētājiem NHL un nereti tiek uzskatīts pat par leģendārā Veina Grecka mantinieku.Pirms spēlēšanas NHL, divas sezonas Krosbijs aizvadīja QMJHL līgas klubā Rimoski "Oceanic". 2005-2006 Savā pirmajā sezonā NHL viņš laboja vairākus rekordus debitantiem, piemēram, viņš kļuva par pirmo debitantu, kas guvis 100 punktus un 100 soda minūtes vienā sezonā. Viņš kļuva par visu laiku labāko Pitsburgas "Penguins" debitantu atdoto rezultatīvo piespēļu un punktu ziņā, ņemot vērā arī to, ka Pitsburgas klubā savas pirmās sezonas aizvadījušas arī tādas zvaigznes kā Jaromīrs Jāgrs un Mario Lemjē. Ar 110 punktiem savā pirmajā sezonā, viņš kļuva arī par jaunāko spēlētāju, kas pārsniedzis 100 punktu robežu sezonā. Cīņā par Kaldera balvu viņš zaudēja Vašingtonas "Capitals" jaunajai zvaigznei Aleksandram Ovečkinam, kurš bija drafta pirmais numurs gadu iepriekš, bet tā kā 2004-05 sezonā NHL bija lokauts, tad tajā nepasniedza arī Kaldera balvu, un Ovečkinam par to bija jācīnās vienā sezonā ar Krosbiju. 2006-2007 2006-07 sezonā viņš pārspēja Veina Grecka rekordu, jo kļuva par jaunāko spēlētāju, kam izdeviem sakrāt 200 punktus, kā arī viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kas piedalījies NHL visu zvaigžņu spēlē un jaunāko spēlētāju, kuram izdevies 2 sezonas pēc kārtas gūt pa vismaz 100 punktiem katrā. Kā līgas rezultatīvākais spēlētājs, viņš ieguva arī Ārta Rosa balvu. Viņš tika atzīts arī par līgas vērtīgāko spēlētāju, iegūstot Harta balvu. NHLPA atzina viņu arī par gadu labāku spēlētāju, pasniedzot viņam Lestera Pīrsona balvu. Šīs trīs balvas tiek uzskatītas par pašām nozīmīgākajām spēlētāju balvām NHL, un Krosbijs bija vienīgi septītais spēlētājs NHL vēsturē, kurš tās visas ieguvis vienā sezonā. 2007-2008 2007-08 sezonas gaitā Krosbijs guva traumu, kuras dēļ viņam nācās izlaist gandrīz 30 regulārās sezonas spēles, kā arī NHL visu zvaigžņu spēli. 2007-08 sezonā viņš kļuva par "Penguins" komandas kapteini, reizē - arī par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. Tā kā Krosbijs sezonas gaitā aizvadīja vien 53 spēles, viņš nebija līgas rezultatīvāko spēlētāju vidū, atkārtoti neizcīnot ne Ārta Rosa, nedz arī kādu citu NHL balvu. 2008-2009 Viņš iekļuva arī 2009. gada NHL visu zvaigžņu spēlē, bet arī tajā traumas dēļ nespēlēja. Viņš bija trešais rezultatīvākais regulāras sezonas spēlētājs - rezultatīvākais bija viņa komandas biedrs Jevgēņijs Malkins. 2008-09 sezonā "Penguins" izcīnīja Stenlija kausu. Krosbijs kļuva par jaunāko komandas kapteini, kas to jebkad izcīnījis. Viņš bija arī izslēgšanas kārtas labākais vārtu guvējs, lai gan finālsērijā pret Detroitas "Red Wings" atzīmējās vien ar vieniem gūtiem vārtiem. Karjera Kanādas izlasē Kanādas hokeja izlases sastāvā piedalījies 2004. un 2005. gada Pasaules čempionātos junioriem, kā arī 2006. gada Pasaules čempionātā Rīgā, Latvijā. 2004. gadā viņš ar komandu izcīnīja sudraba medaļas, bet jau nākamajā gadā viņiem pa spēkam bija arī uzvarēt. Pasaules čempionātā viņš ar 16 punktiem bija rezultatīvākais spēlētājs un tika atzīts arī par labāko uzbrucēju. Tiesa gan tas Kanādas izlasei nepalīdzēja un tā palika 4. vietā, kas ir zemākā, kopš 2002. gada Pasaules čempionāta, kad tā palika 6. vietā. Tāpat viņš piedalījās 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Finālā pret ASV viņš spēles papildlaikā guva uzvaru nesošos vārtus.

(hokējists) Veins Duglass Greckis (angļu: Wayne Douglas Gretzky; dzimis 1961. gada 26. janvārī Brentfordā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā, bija Kanādas hokeja izlases dalībnieks. V. Greckis tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko hokejistu NHL vēsturē. Līdz savai aiziešanai no profesionālā sporta 1999. gada 18. aprīlī viņam piederēja 40 dažādi regulārās sezonas rekordi, 15 izslēgšanas spēļu rekordi un 6 Visu zvaigžņu spēles rekordi. Viņš ir vienīgais spēlētājs NHL vēsturē, kam vienā sezonā ir izdevies savākt 200 rezultativitātes punktus. Viņš spēlēja ar 99. numuru - tagad visā NHL šis numurs ir iemūžināts (retired) un to pārējie spēlētāji izmantot nedrīkst. Kopā ar Edmontonas "Oilers" viņš ieguva 4 Stenlija kausa titulus. Veins Greckis ir arī Kanādas izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Tituli Viņš ieguva deviņus Harta balvas, NHL vērtīgāka spēlētāja titulu. Greckis ir rekordists - visvairāk vērtīgāka spēlētāja titula iegūšanā visās Ziemeļamerikas profesionālajās sporta līgās. Harta balva (vērtīgākais spēlētājs) — 1980, 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1989 Arta Rosa balva (visvairāk punktu) — 1981, 1982 ,1983 ,1984, 1985, 1986, 1987, 1990, 1991, 1994 Kona Smita balva (izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs) — 1985, 1988 Lestera Pīrsona balva (vienreizējs spēlētājs, balso paši sportisti) — 1982, 1983, 1984, 1985, 1987 Lēdijas Bingas balva (vispieklājīgākajam spēlētājam) — 1980, 1991, 1992, 1994, 1999 NHL lietderības koeficienta tituls (labākais lietderības koeficients) — 1982, 1984, 1985, 1987 Lestera Patrika balva (iespaidīgs ieguldījums ASV hokejam) — 1994 NHL All-Star spēles vērtīgākais spēlētājs — 1983, 1989, 1999 NHL pirmā All-Star komanda — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1991 NHL otrā All-Star komanda — 1980, 1988, 1989, 1990, 1994, 1997, 1998 Klubu statistika Regulārā sezona Izslēgšanas spēles Sezona Klubs Līga Sp V RP P-ti SM +/- PP SH GW Sp V RP P-ti SM 1975—76 Toronto "Nationals" MetJHL 28 27 33 60 7 — — — — — — — — — 1976—77 Senesas "Nationals" MetJHL 32 36 36 72 35 — — — — 23 40 35 75 — 1976—77 Peterboro "Petes" OMJHL 3 0 3 3 0 — — — — — — — — — 1977—78 Soltstemarijas "Greyhounds" OMJHL 64 70 112 182 14 — — — — — — — — 1978—79 Indianapolis "Racers" WHA 8 3 3 6 0 — — — — — — — — — 1978—79 Edmontonas "Oilers" WHA 72 43 61 104 19 — — — — 13 10 10 20 2 1979—80 Edmontonas "Oilers" NHL 79 51 86 137 21 +15 13 1 6 3 2 1 3 0 1980—81 Edmontonas "Oilers" NHL 80 55 109 164 28 +41 15 4 3 9 7 14 21 4 1981—82 Edmontonas "Oilers" NHL 80 92 120 212 26 +81 18 6 12 5 5 7 12 8 1982—83 Edmontonas "Oilers" NHL 80 71 125 196 59 +60 18 6 9 16 12 26 38 4 1983—84 Edmontonas "Oilers" NHL 74 87 118 205 39 +76 20 12 11 19 13 22 35 12 1984—85 Edmontonas "Oilers" NHL 80 73 135 208 52 +98 8 11 7 18 17 30 47 4 1985—86 Edmontonas "Oilers" NHL 80 52 163 215 46 +71 11 3 6 10 8 11 19 2 1986—87 Edmontonas "Oilers" NHL 79 62 121 183 28 +70 13 7 4 21 5 29 34 6 1987—88 Edmontonas "Oilers" NHL 64 40 109 149 24 +39 9 5 3 19 12 31 43 16 1988—89 Losandželosas "Kings" NHL 78 54 114 168 26 +15 11 5 5 11 5 17 22 0 1989—90 Losandželosas "Kings" NHL 73 40 102 142 42 +8 10 4 4 7 3 7 10 0 1990—91 Losandželosas "Kings" NHL 78 41 122 163 16 +30 8 0 5 12 4 11 15 2 1991—92 Losandželosas "Kings" NHL 74 31 90 121 34 -12 12 2 2 6 2 5 7 2 1992—93 Losandželosas "Kings" NHL 45 16 49 65 6 +6 0 2 1 24 15 25 40 4 1993—94 Losandželosas "Kings" NHL 81 38 92 130 20 -25 14 4 0 — — — — — 1994—95 Losandželosas "Kings" NHL 48 11 37 48 6 -20 3 0 1 — — — — — 1995—96 Losandželosas "Kings" NHL 62 15 66 81 32 -7 5 0 2 — — — — — 1995—96 Sentluisas "Blues" NHL 18 8 13 21 2 -6 1 1 1 13 2 14 16 0 1996—97 Ņujorkas "Rangers" NHL 82 25 72 97 28 +12 6 0 2 15 10 10 20 2 1997—98 Ņujorkas "Rangers" NHL 82 23 67 90 28 -11 6 0 4 — — — — — 1998—99 Ņujorkas "Rangers" NHL 70 9 53 62 14 -23 3 0 3 — — — — — Kopā NHL (20 sezonas) 1,487 894 1963 2857 577 +518 204 73 91 208 122 260 382 66

(hokējists) Aleksandrs Ovečkins dzimis 1985. gada 17. septembrī Maskavā, Krievijas PFSR, PSRS ir profesionāls krievu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Krievijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2011) pārstāv NHL klubu Vašingtonas "Capitals", kopš 2010. gada ir "Capitals" kapteinis, kas viņu 2004. gada NHL draftā izvēlējās ar kopējo 1. kārtas numuru. Savu profesionāļa karjeru uzsāka Krievijas Superlīgas klubā Maskavas "Dinamo". 2004-2005 2004-2005 sezona, kurai vajadzēja būt pirmajai viņa karjerā, nenotika lokauta dēļ, tādēļ nākamajā gadā cīņā par Kaldera balvu bija jācīnās ar 2005. gada NHL drafta 1. numuru: kanādieti Sidniju Krosbiju. 2006. gadā sīvā cīņā ar Sidniju Krosbiju viņš ieguva Kaldera balvu. 2007-08 sezonā viņš ieguva Arta Rosa balvu, Morisa Rišāra trofeju, Harta balvu, kā arī Lestera Pīrsona balvu. Visās trijās sezonās, kurās Ovečkins spēlējis NHL, viņš piedalījies NHL visu zvaigžņu spēlē, kā arī ieguva Harlamova trofeju, kuru iegūst katras sezonas labākais krievu NHL spēlētājs. Karjera Krievijas izlasē Krievijas hokeja izlases sastāvā piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (2006, 2010), sešos Pasaules čempionātos (2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2010), trijos Pasaules čempionātos junioriem, 2004. gada Pasaules kausa izcīņā, kā arī 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Junioru čempionātos viņš izcīnīja vienu zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu, kā arī izcīnījis zelta medaļu 2008., sudraba medaļu 2010. un bronzas medaļu 2005. un 2007. gada Pasaules čempionātos.

(Basketbolists) Maikls Džefrijs Džordans (angļu: Michael Jeffrey Jordan, dzimis 1963. gada 17. februārī Bruklinā, Ņujorkā) ir bijušais amerikāņu profesionāls basketbolists un aktīvs uzņēmējs. Viņa biogrāfija Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) mājaslapā vēsta: "Pieņemts, Maikls Džordans ir visu laiku izcilākais basketbolists." Džordans bija viens no vislabāk pārdotajiem savas paaudzes sportistiem, kuram bija milzīga nozīme NBA popularizēšanā visā pasaulē 1980. un 1990. gados. Karjera Pēc izcilas karjeras Čeipelhilas Ziemeļkarolīnas Universitātē, 1984. gadā Džordans pievienojās NBA klubam Čikāgas "Bulls". Viņš ātri sevi parādīja kā vienu no līgas zvaigznēm, izklaidējot skatītājus ar savu augsto rezultativitāti. Par savu atsperīgumu, ko viņš demonstrēja izpildot slam dunk no brīvmetiena līnijas Slam Dunk konkursos, Džordans saņēma iesaukas "Air Jordan" un "His Airness". Viņš arī izpelnījās reputāciju kā viens no labākajiem aizsardzības spēlētājiem basketbolā. 1991. gadā viņš ieguva savu pirmo NBA čempionu titulu kopā ar "Bulls", un turpmākos titulus 1992. un 1993. gada, nodrošinot "three-peat". Lai gan Džordans pēkšņi aizgāja no basketbola 1993./94. gada NBA sezonas sākumā, lai turpinātu karjeru beisbolā, viņš atgriezās "Bulls" komandā 1995. gadā un palīdzēja viņiem iegūt vēl trīs papildus čempionu titulus (1996., 1997. un 1998. gadā), kā arī NBA rekordu par 72 regulārās sezonas uzvarām 1995./96. gada sezonā. Džordans aizgāja otro reizi 1999. gadā, bet viņš atgriezās uz divām NBA sezonām 2001. gadā kā Vašingtonas "Wizards" spēlētājs. Džordans individuāli ir ieguvis piecas MVP balvas, desmit reizes nosaukts Visu NBA pirmajā komandā, deviņas reizes ieguvis Visu NBA pirmās komandas aizsardzības apbalvojumu, četrpadsmit reizes piedalījies NBA Visu Zvaigžņu spēlēs un trijās no tām ticis atzīts ieguvis MVP balvu, trīs iemesto grozu titulus, trīs pārtverto bumbu titulus, sešas NBA fināla MVP balvas, un 1988. gada NBA gada aizsardzības spēlētāja balvu. Viņam pieder rekords par visaugstāko regulārās sezonas vidējo spēlēs iemestu grozu ziņā ar 30.12 punktiem gūtiem spēlē, kā arī vidēji izslēgšanas spēlēs iemesto grozu rekords ar 30.12 par spēli. 1999. gadā ESPN viņu atzina par labāko 20. gadsimta ziemeļamerikāņu sportistu, un bija otrais aiz Beiba Ruta Associated Press sarakstā par gadsimta labākajiem sportistiem. Viņš tika ievēlēts NBA slavas zālē 2009. gada 26. aprīlī, un tika oficiāli uzņemts 2009. gada 12. septembrī. 1996. gadā tika nosaukts par vienu no 50 izcilākajiem NBA spēlētājiem visā līgas vēsturē. Džordans ir arī ievērojams savu produktu indosamenta dēļ. Viņa vārds nodrošināja panākumus Nike Air Jordan kedām, kuras sāka izlaist 1985. gadā un kas saglabājušas popularitāti līdz šodienai. Džordans arī uzņēmās 1996. gada mākslas filmā "Zvaigžņu basketbols" (angļu: Space Jam). Pašlaik viņš ir Šarlotas "Bobcats" kontrolpaketes īpašnieks un šī kluba vadītājs basketbola jautājumos. Sasniegumi un apbalvojumi 6× NBA čempions (1991–1993, 1996–1998) 5× NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs (1988, 1991–1992, 1996, 1998) 14× NBA All-Star spēle (1985–1993, 1996–1998, 2002–2003) 6× NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs (1991–1993, 1996–1998) NBA labākais spēlētājs aizsardzībā (1988) 10× Līgas simboliskā pirmā izlase (1987–1993, 1996–1998) Līgas simboliskā otrā izlase (1985) 9× Līgas simboliskā aizsardzības pirmā izlase (1988–1993, 1996–1998) NBA sezonas labākais debitants (1985) Līgas simboliskā debitantu pirmā izlase (1985) 3× Visu zvaigžņu spēles MVP (1988, 1996, 1998) 2× NBA Slam Dunk konkursa uzvarētājs (1987–1988) 50 izcilākie NBA spēlētāji NCAA čempions (1982)

(Beisolists) Džordžs Hermans Ruts (angļu: George Herman Ruth, Jr.; dzimis 1895. gada 6. februārī, miris 1948. gada 16. augustā), plašāk pazīstams kā Beibs Ruts (angļu: "Babe" Ruth), bija amerikāņu beisbolists, spēlēja ārējā laukuma spēlētāja un pičera pozīcijās. Karjeras laikā pārstāvēja Bostonas "Red Sox", Ņujorkas "Yankees" un Bostonas "Braves" klubus. MLB debitēja 1914. gada 11. jūlijā "Red Sox" sastāvā, viņš bija pamatsastāva pičers. Taču 1919. gadā viņu pārdeva "Yankees" klubam, kā sastāvā spēlēja līdz 1934. gadam. 1935. gadā neilgu laiku pārstāvēja "Braves" klubu, pēc tam paziņoja par karjeras beigām. B. Ruts ir kļuvis par vienu no izcilākajiem sporta varoņiem ASV kultūrā. Tāpat viņš dažādu izdevumu vērtējumos ir ticis atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu. 1969. gadā profesionālā beisbola 100. gadadienā veiktajā balsojumā viņš tika atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu. 1998. gadā The Sporting News ierindoja B. Rutu pirmajā vietā starp 100 izcilākajiem beisbolistiem. 1999. gadā viņš tika iekļauts MLB gadsimta simboliskajā izlasē. 1936. gadā ar 95,13% balsīm viņu uzņēma Nacionālajā beisbola slavas zālē. B. Ruts piedalījās divās Visu zvaigžņu spēlēs (1933, 1934), septiņas reizes triumfējis Pasaules sērijā (1915, 1916, 1918, 1923, 1927, 1928, 1932). 1923. gadā tika atzīts par Amerikāņu līgas vērtīgāko spēlētāju. Vairākos statistikas rādītājos ierindojas starp 10 labākajiem.

Uļjana Semjonova. (Basketboliste) Dzimusi 1952. gada 9. martā, Medumos, Daugavpils rajonā, Latvijas PSR ir latviešu basketboliste, centra spēlētāja. Uļjana Semjonova tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām basketbolistēm Latvijā. Viņa ir pirmā basketboliste, kura tika iekļauta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē un nebija no ASV. Uļjana Semjonova ir pirmā itāļu laikraksta "La Gazzetta dello Sport" balvas ieguvēja, balva saņemta 1979. gadā. Biogrāfija Uļjana Semjonova ir dzimusi 1952. gada 9. martā, Medumos, Daugavpils rajonā (pēc citiem datiem Zarasos Lietuvā, Augštaitijā). Agro bērnību pavadījusi Daugavpils rajona Medumu pagastā. 1965. gadā neparasti garo meiteni uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīna savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. Kopš 15 gadu vecuma 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt TTT pieaugušo komandā. No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā saņēmusi apbalvojumu "PSRS nopelniem bagātā sporta meistare". PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās Olimpiskajās spēlēs, 3 reizes pasaules čempionātā, 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes trimfēja Eiropas čempionātā. Laikposmā no 1970. līdz 1985. gadam Uļjana Semjonova 12 reizes tika atzīta par Latvijas populārāko sportisti. Laikposmā no 1988. līdz 1992. gadam bijusi LOK viceprezidente. Kopš 1991. gada viņa ir Latvijas olimpiskās komitejas sociālā fonda prezidente. 1993. gada 10. maijā Uļjana Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV, kur tajā pašā gadā tika uzņemta. 1995. gadā viņa ir saņēmusi 3. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Ar PSRS izlasi Pamatraksts: PSRS sieviešu basketbola izlase Olimpiskā čempione PSRS sastāvā: 1976, 1980 Pasaules čempione PSRS sastāvā: 1971, 1975, 1983 Eiropas čempione PSRS sastāvā (10): 1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1985 Universiādes čempione PSRS sastāvā: 1973 Ar klubiem PSRS čempione Rīgas TTT sastāvā (15): 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984 PSRS čempionāta 2. vietas ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1974, 1978, 1985 PSRS čempionāta 3. vietas ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1986 PSRS kausa ieguvēja: 1969 Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja Rīgas TTT sastāvā (11): 1968—1975, 1977, 1981—1982 Liliānas Ronketi kausa ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1987 Apbalvojumi Ļeņina ordenis (PSRS, 1985) Darba Sarkanā karoga ordenis (PSRS) 3. pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis (Latvija, 1995) Tautu draudzības ordenis (Krievija, 2006) Par mūža ieguldījumu sportā (Latvija, 2007) Slavas zāles 1993: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Basketbola slavas zāle (Springfīlda, ASV) 1999: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sieviešu basketbola slavas zāle (Noksvila, ASV)

Mihaels Šūmahers (F1 pilots) (vācu: Michael Schumacher; dzimis 1969. gada 3. janvārī Kerpenā, VFR) ir vācu autosportists, pazīstams kā Formula 1 pilots, septiņkārtējs pasaules čempions. Sākot ar 2010. gada sezonu pārstāv Mercedes komandu Formula 1 čempionātā. Karjera Šūmahers pirmos divus titulus izcīnījis Benetton komandā, bet pārējos piecus — Ferrari. F1 viņš iekļuva, pateicoties Edijam Džordanam, toreizējam Jordan komandas īpašniekam, kurš pieņēma Mihaelu uz sacīkstēm, kamēr Bertrāns Gašo sēdēja cietumā par asaru gāzes pielietošanu. Drīz pēc šīs sacīkstes viņš kļuva par Benetton pilotu, un komandā palika līdz 1995. gada beigām. 2006. gadā, pēc Itālijas Grand Prix izcīnītās uzvaras, Šūmahers paziņoja par savu aiziešanu no sacīkstēm sezonas beigās. Pēc Felipes Masas avārijas 2009. gada Ungārijas Grand Prix, kurā pilots tika savainots, tika paziņots, ka Šūmahers aizvietos Masu, kamēr viņš atlabs. Tomēr sakarā ar kakla traumu, ko sportists guva gada sākumā motocikla avārijā, viņš bija spiests atgriešanos atsaukt. 2010. gadā Šūmahers tomēr atgriezās F1, startējot Mercedes komandas sastāvā.