Suņu frisbijs – tas ir aizraujoši gan saimniekam gan sunim – un kā jebkura rotaļa, arī šī uzlabo gan saimnieka gan suņa sadarbību un viennozīmīgi šī rotaļa palīdz attīstīt pozitīvu kontaktu starp suni un saimnieku. Frisbee būs interesanti jebkuram sunim, kam patīk ķert bumbiņu vai citādi rotaļāties.
Pirms aptuveni 50 gadiem Jelloustounas universitātes studenti sāka spēlēties ar metāla pannām-diskiem – pīrāgu cepšanai paredzētām formām. Tās bija vieglas un piederēja Frisbee konditoram. No šejienes arī nosaukums. Jaunā aizraušanās iepatikās un spēlē metāla pannas nomainīja plastmasas šķīvīši. Pirmais Frīsbija sportists no suņu rindām bija Vipeta šķirnes suns Ešlijs, kad 1974.gada 4.augustā Losandželosā frīsbija mačā stadionā izskrēja cilvēks ar suni un sāka mest šķīvīti. Suns skrēja ātri, lēca ļoti augstu – apmēram 2 metrus un skatītājiem tas bija aizraujoši. Tas turpinājās apmēram astoņas minūtes, līdz šo cilvēku arestēja, jo viņa rīcība nebija sankcionēta. Tomēr tiem, kuri redzēja notiekošo, iepatikās, un kāds uzņēmējs vārdā Irvs Landers to sāka attīstīt kā sportu. Viņš izpirka no policijas apcietinājuma šo cilvēku ar suni Ešliju un sāka attīstīt šo suņu sporta veidu. Pašreiz nodibinātais Landera kauss ir prestižākais apbalvojums suņu Frisbee sacensībās.
sunim jāskrien pakaļ šķīvim, to jānoķer un pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie saimnieka.
Otrs variants, kad attālumi tie paši, bet ir aplis ar noteiktu diametru, un sunim vajag noķert šķīvi apļa iekšpusē. Par to saņem punktu.
Ir arī atsevišķi frīstails, kur mūzikas pavadījumā saimnieks ar suni izpilda dažādus akrobātiskus trikus izmantojot šķīvi.
Kā jau visas nodarbības ar suni – sākas ar vienkāršo, lai radītu sunim interesi par šo rotaļu.
Reklāma
Lai sunim iemācītu labprāt un ar interesi atdot šķīvi var izmantot „veco triku ar barību” kad samainām desiņu pret šķīvi – suns paņem desiņu un mums atdod šķīvi un sunim pēc apēstās desiņas vēl aizvien saglabājas interese par šķīvi.
