Zinātnieki atklājuši, ka jaunieši, kas daudz lieto šādu pārtiku - frī kartupeļus, gaļas izstrādājumus un cukurotus dzērienus, uz pārējo fona atšķiras ar vājākām prāta spējām, sliktāku reakcijas laiku, uzmanības trūkumu, pasliktinātām mācīšanās spējām un vājāku atmiņu. Pētījuma subjektiem, kas ikdienā vairāk lietojuši augļus un dārzeņus, veiktspēja tikmēr ir krietni vien pozitīvāka.
Pētniece Aneta Njaradi uzskata, ka atšķirību cēlonis varētu būt vēlamo mikroelementu daudzums dārzeņos un attiecīgi paaugstinātais omega 6 taukskābju saturs eļļā ceptos produktos.
Njardi atzīmē, ka liels piesātināto tauku un vienkāršo ogļhidrātu daudzums pārtikā ir cieši saistīts ar tās smadzeņu daļas darbības traucējumiem, kas atbild par spēju mācīties un ilgtermiņa atmiņu (hippocampus) un aug lielāka, cilvēkam kļūstot pieaugušam.
Pusaudža gadi ir kritisks brīdis smadzeņu attīstībā. Pastāv iespēja, ka nepareizs uzturs ir būtisks riska faktors šajā periodā. Mūsu atklājumi šo pieņēmumu tikai spēcina,» - tā Njardi.
tagad apstasimies un padomasim par musu partiku, neiesim uz mcdonaldu, vai hesburgeru, iesim uz veikalu un nopirksim garsigus un suligus auglus. 
